5. Khuddakavatthukkhandhakaṃ

Khuddakavatthūni



小事品
小事
这是对原文的直译,保留了标题和小标题的格式。由于原文非常简短,没有其他内容需要翻译。如果您有更多文本需要翻译,请随时提供。

243. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā’’ti [gāmapoddavā (sī.), gāmapūtavā (syā.)]! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave , tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi? Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā rukkhe kāyo ugghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thambhe kāyaṃ ugghaṃsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā thambhe kāyaṃ ugghaṃsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā thambhe kāyo ugghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuṭṭe [kuḍḍe (sī. syā.)] kāyaṃ ugghaṃsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā kuṭṭe kāyaṃ ugghaṃsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā’’ti…pe… ‘‘na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā kuṭṭe kāyo ugghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aṭṭāne [aṭṭhāne (sī. syā.)] nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti ! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, aṭṭāne nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gandhabbahatthakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘na, bhikkhave, gandhabbahatthakena nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kuruvindakasuttiyā nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū viggayha parikammaṃ kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, viggayha parikammaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.


那时，佛陀世尊住在王舍城（现在的拉杰吉尔）竹林栗鼠feeding处。当时，六群比丘在洗澡时用身体摩擦树木，摩擦大腿、手臂、胸部和背部。人们不满、抱怨、批评说："为什么沙门释迦子在洗澡时用身体摩擦树木，摩擦大腿、手臂、胸部和背部，就像摔跤手和乡村粗人一样！"比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊。然后世尊以此因缘、以此事由召集比丘僧团，询问比丘们："比丘们，据说六群比丘在洗澡时用身体摩擦树木，摩擦大腿、手臂、胸部和背部，是真的吗？""是真的，世尊。"佛陀世尊呵责道："比丘们，这对那些愚人来说是不适当的、不相称的、不恰当的、不像沙门的、不允许的、不该做的。比丘们，为什么那些愚人在洗澡时用身体摩擦树木，摩擦大腿、手臂、胸部和背部呢？比丘们，这不会使不信者生信......（中略）......呵责后......（中略）......作了如法开示后，世尊对比丘们说："比丘们，洗澡的比丘不应用身体摩擦树木。谁摩擦，犯突吉罗。"
当时，六群比丘在洗澡时用身体摩擦柱子，摩擦大腿、手臂、胸部和背部。人们不满、抱怨、批评说："为什么沙门释迦子在洗澡时用身体摩擦柱子，摩擦大腿、手臂、胸部和背部，就像摔跤手和乡村粗人一样！"比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊......（中略）......"是真的，世尊"......（中略）......呵责后......（中略）......作了如法开示后，世尊对比丘们说："比丘们，洗澡的比丘不应用身体摩擦柱子。谁摩擦，犯突吉罗。"
当时，六群比丘在洗澡时用身体摩擦墙壁，摩擦大腿、手臂、胸部和背部。人们不满、抱怨、批评说："为什么沙门释迦子在洗澡时用身体摩擦墙壁，摩擦大腿、手臂、胸部和背部，就像摔跤手和乡村粗人一样！"......（中略）......"比丘们，洗澡的比丘不应用身体摩擦墙壁。谁摩擦，犯突吉罗。"
当时，六群比丘在平台上洗澡。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊......（中略）......"是真的，世尊"......（中略）......呵责后......（中略）......作了如法开示后，世尊对比丘们说："比丘们，不应在平台上洗澡。谁洗澡，犯突吉罗。"
当时，六群比丘用香料搓手洗澡。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊......（中略）......"比丘们，不应用香料搓手洗澡。谁洗澡，犯突吉罗。"
当时，六群比丘用粗糙的红土粉洗澡。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应用粗糙的红土粉洗澡。谁洗澡，犯突吉罗。"
当时，六群比丘让人为他们做按摩。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应让人做按摩。谁让人做，犯突吉罗。"


Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mallakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, mallakena nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

244. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kacchurogābādho hoti. Na tassa vinā mallakena phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa akatamallaka’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo nahāyamāno na sakkoti attano kāyaṃ ugghaṃsetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ukkāsika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puthupāṇika’’nti.

245. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vallikaṃ dhārenti…pe… pāmaṅgaṃ dhārenti…pe… kaṇṭhasuttakaṃ dhārenti…pe… kaṭisuttakaṃ dhārenti…pe… ovaṭṭikaṃ dhārenti…pe… kāyuraṃ dhārenti…pe… hatthābharaṇaṃ dhārenti…pe… aṅgulimuddikaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū vallikaṃ dhārenti…pe… pāmaṅgaṃ dhārenti, kaṇṭhasuttakaṃ dhārenti, kaṭisuttakaṃ dhārenti, ovaṭṭikaṃ dhārenti, kāyuraṃ dhārenti, hatthābharaṇaṃ dhārenti, aṅgulimuddikaṃ dhārentī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, vallikā dhāretabbā…pe… na pāmaṅgo dhāretabbo… na kaṇṭhasuttakaṃ dhāretabbaṃ… na kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ… na ovaṭṭikaṃ dhāretabbaṃ… na kāyuraṃ dhāretabbaṃ… na hatthābharaṇaṃ dhāretabbaṃ… na aṅgulimuddikā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

246. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, dīghā kesā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dumāsikaṃ vā duvaṅgulaṃ vā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kocchena kese osaṇṭhenti [osaṇhenti (sī. syā.)] …pe… phaṇakena kese osaṇṭhenti, hatthaphaṇakena kese osaṇṭhenti, sitthatelakena kese osaṇṭhenti, udakatelakena kese osaṇṭhenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, kocchena kesā osaṇṭhetabbā…pe… na sitthatelakena kesā osaṇṭhetabbā… na udakatelakena kesā osaṇṭhetabbā. Yo osaṇṭheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时，六群比丘用木盆洗澡。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应用木盆洗澡。谁洗澡，犯突吉罗。"
当时，有一位比丘患有皮肤病。没有木盆他就不舒服。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许生病的比丘使用未经加工的木盆。"
当时，有一位年老体弱的比丘洗澡时无法自己擦洗身体。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用搓背器。"
当时，比丘们对背部按摩感到疑虑。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用宽手掌。"
当时，六群比丘戴花环......（中略）......戴头饰......（中略）......戴项链......（中略）......戴腰带......（中略）......戴耳环......（中略）......戴臂环......（中略）......戴手镯......（中略）......戴戒指。人们不满、抱怨、批评......（中略）......就像享受欲乐的在家人一样！比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊。"比丘们，据说六群比丘戴花环......（中略）......戴头饰，戴项链，戴腰带，戴耳环，戴臂环，戴手镯，戴戒指，是真的吗？""是真的，世尊。"......（中略）......呵责后......（中略）......作了如法开示后，世尊对比丘们说："比丘们，不应戴花环......（中略）......不应戴头饰...不应戴项链...不应戴腰带...不应戴耳环...不应戴臂环...不应戴手镯...不应戴戒指。谁戴，犯突吉罗。"
当时，六群比丘留长发。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应留长发。谁留，犯突吉罗。比丘们，我允许留两个月或两指长的头发。"
当时，六群比丘用梳子梳理头发......（中略）......用发刷梳理头发，用手掌梳理头发，用油梳理头发，用水和油梳理头发。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应用梳子梳理头发......（中略）......不应用油梳理头发...不应用水和油梳理头发。谁梳理，犯突吉罗。"

247. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ādāsepi udakapattepi mukhanimittaṃ olokenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketabbaṃ. Yo olokeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mukhe vaṇo hoti. So bhikkhū pucchi – ‘‘kīdiso me, āvuso, vaṇo’’ti? Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘ediso te, āvuso vaṇo’’ti. So na saddahati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mukhaṃ ālimpanti…pe… mukhaṃ ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti, mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, mukhaṃ ālimpitabbaṃ…pe… na mukhaṃ ummadditabbaṃ, na mukhaṃ cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañchetabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo , na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā mukhaṃ ālimpitu’’nti.

248. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo [samajjā (abhidhānaganthesu)] hoti. Chabbaggiyā bhikkhū giraggasamajjaṃ dassanāya agamaṃsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gantabbaṃ. Yo gaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

249. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘yatheva [yathā ca (ka.)] mayaṃ gāyāma, evamevime samaṇā sakyaputtiyā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyissantī’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave…pe… ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. Attanāpi tasmiṃ sare sārajjati, parepi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati – ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. Na, bhikkhave, āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo. Yo gāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sarabhaññe kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti.

‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhiralomiṃ [bāhiyalomiṃ (ka.)] uṇṇiṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bāhiyalomi uṇṇi dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时，六群比丘在镜子里或水盆里观看自己的面容。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应在镜子或水盆里观看自己的面容。谁观看，犯突吉罗。"
当时，有一位比丘脸上长了疮。他问其他比丘："朋友们，我的疮是什么样子的？"比丘们回答说："朋友，你的疮是这样的。"他不相信。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许因病缘故在镜子或水盆里观看自己的面容。"
当时，六群比丘涂抹脸部......（中略）......按摩脸部，在脸上涂粉，用朱砂在脸上画线，涂黑眼圈，涂红脸颊，涂黑眼圈和红脸颊。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应涂抹脸部......（中略）......不应按摩脸部，不应在脸上涂粉，不应用朱砂在脸上画线，不应涂黑眼圈，不应涂红脸颊，不应涂黑眼圈和红脸颊。谁这样做，犯突吉罗。"
当时，有一位比丘患有眼病。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许因病缘故涂抹脸部。"
当时，在王舍城（现在的拉杰吉尔）举行山顶集会。六群比丘去观看山顶集会。人们不满、抱怨、批评   "为什么沙门释迦子去观看舞蹈、歌唱和音乐，就像享受欲乐的在家人一样？"他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应去观看舞蹈、歌唱或音乐。谁去，犯突吉罗。"
当时，六群比丘用拖长的歌声诵念法。人们不满、抱怨、批评："就像我们唱歌一样，这些沙门释迦子用拖长的歌声诵念法。"比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。那些少欲的比丘们......（中略）......他们不满、抱怨、批评："为什么六群比丘用拖长的歌声诵念法呢？"于是那些比丘把这件事告诉了世尊。"比丘们，据说......（中略）......"是真的，世尊"......（中略）......作了如法开示后，世尊对比丘们说："比丘们，用拖长的歌声诵念法有这五种过患。自己沉迷于那种声音，他人也沉迷于那种声音，在家人也不满，追求音调而破坏禅定，后来的人效仿 - 比丘们，这就是用拖长的歌声诵念法的五种过患。比丘们，不应用拖长的歌声诵念法。谁这样做，犯突吉罗。"
当时，比丘们对诵经感到疑虑。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，我允许诵经。"
当时，六群比  穿戴外毛的羊毛衣。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应穿戴外毛的羊毛衣。谁穿戴，

250. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārāme ambā phalino honti. Raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṃ hoti – ‘‘yathāsukhaṃ ayyā ambaṃ paribhuñjantū’’ti. Chabbaggiyā bhikkhū taruṇaññeva ambaṃ pātāpetvā paribhuñjiṃsu. Rañño ca māgadhassa seniyassa bimbisārassa ambena attho hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro manusse āṇāpesi – ‘‘gacchatha, bhaṇe, ārāmaṃ gantvā ambaṃ āharathā’’ti . ‘‘Evaṃ devā’’ti kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ārāmaṃ gantvā ārāmapālaṃ etadavocuṃ – ‘‘devassa, bhaṇe, ambena attho, ambaṃ dethā’’ti. ‘‘Natthāyyā ambaṃ. Taruṇaññeva ambaṃ pātāpetvā bhikkhū paribhuñjiṃsū’’ti. Atha kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Suparibhuttaṃ, bhaṇe, ayyehi ambaṃ, api ca bhagavatā mattā vaṇṇitā’’ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā rañño ambaṃ paribhuñjissantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ambaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Sūpe ambapesikāyo pakkhittā honti. Bhikkhū kukkuccāyantā nappaṭiggaṇhanti. ‘‘Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, ambapesika’’nti.

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Te na pariyāpuṇiṃsu ambapesikaṃ kātuṃ, bhattagge sakaleheva ambehi denti. Bhikkhū kukkuccāyantā nappaṭiggaṇhanti. ‘‘Paṭiggaṇhatha , bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ – aggiparicitaṃ , satthaparicitaṃ, nakhaparicitaṃ, abījaṃ, nibbattabījaññeva [nibbaṭṭabījaṃ (sī. syā.)] pañcamaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti.

251. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya. Katamāni cattāri ahirājakulāni? Virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ, erāpathaṃ ahirājakulaṃ, chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ, kaṇhāgotamaṃ ahirājakulaṃ . Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya. Anujānāmi, bhikkhave, imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṃ, attaguttiyā attarakkhāya attaparittaṃ kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ –

[jā. 1.2.105-106; a. ni. 4.67 idaṃ vatthu āgataṃ] ‘‘Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;

Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.

‘‘Apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;

Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.

‘‘Mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;

Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.

‘‘Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;

Sabbe bhadrāni passantu, mā kiñci pāpamāgamā.

‘‘Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo,

Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni [siriṃsapāni (sī. syā.)].

‘‘Ahi vicchikā satapadī, uṇṇanābhi sarabū mūsikā;

Katā me rakkhā kataṃ me parittaṃ, paṭikkamantu bhūtāni.

‘‘Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhāna’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ chindi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Aññamhi so, bhikkhave, moghapuriso chetabbamhi, aññaṃ chindi. Na, bhikkhave, attano aṅgajātaṃ chetabbaṃ. Yo chindeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.



当时，摩揭陀国王频毗娑罗的园林里芒果结果了。摩揭陀国王频毗娑罗允许说："尊者们可以随意享用芒果。"六群比丘摘下还未成熟的芒果食用。摩揭陀国王频毗娑罗需要芒果。于是摩揭陀国王频毗娑罗命令侍从："去吧，到园林取些芒果来。"那些侍从回答摩揭陀国王频毗娑罗说："是的，陛下。"他们到园林后对看园人说："朋友，国王需要芒果，请给些芒果。"看园人说："尊者们，没有芒果了。比丘们摘下还未成熟的芒果都吃掉了。"于是那些侍从把这件事告诉了摩揭陀国王频毗娑罗。"朋友们，尊者们很好地享用了芒果，不过世尊赞叹适度。"人们不满、抱怨、批评："为什么沙门释迦子不知适度地享用国王的芒果呢？"比丘们听到了那些人的不满、抱怨和批评。于是那些比丘把这件事告诉了世尊。"比丘们，不应食用芒果。谁食用，犯突吉罗。"
当时，某团体为僧团准备了食物。汤里放了芒果片。比丘们疑虑不敢接受。"比丘们，接受吧，食用吧。比丘们，我允许芒果片。"
当时，某团体为僧团准备了食物。他们不会制作芒果片，就在食堂里提供整个芒果。比丘们疑虑不敢接受。"比丘们，接受吧，食用吧。比丘们，我允许以五种沙门方式食用水果：经火处理的，经刀处理的，经指甲处理的，无种子的，以及第五种是已去除种子的。比丘们，我允许以这五种沙门方式食用水果。"
当时，有一位比丘被蛇咬死了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，那位比丘肯定没有以慈心对待这四种蛇王家族。比丘们，如果那位比丘以慈心对待这四种蛇王家族，他就不会被蛇咬死。哪四种蛇王家族？毗楼博叉蛇王家族、伊罗钵多蛇王家族、阇婆补多蛇王家族、黑瞿昙蛇王家族。比丘们，那位比丘肯定没有以慈心对待这四种蛇王家族。比丘们，如果那位比丘以慈心对待这四种蛇王家族，他就不会被蛇咬死。比丘们，我允许以慈心对待这四种蛇王家族，为了自我保护、自我守护、自我保佑。比丘们，应当这样做：
"我对毗楼博叉族有慈心，我对伊罗钵多族有慈心；
我对阇婆补多族有慈心，我对黑瞿昙族也有慈心。
我对无足者有慈心，我对二足者有慈心；
我对四足者有慈心，我对多足者有慈心。
愿无足者不伤害我，愿二足者不伤害我；
愿四足者不伤害我，愿多足者不伤害我。
愿一切众生、一切生命、一切存在、所有的个体，
都看到吉祥，不要遭遇任何灾祸。
佛无量，法无量，
僧无量，爬行动物有限量。
蛇、蝎子、蜈蚣、蜘蛛、蜥蜴、老鼠；
我已作保护，我已作守护，愿诸生物退避。
我礼敬世尊，我礼敬七位正等正觉者。"
当时，有一位比丘因厌倦而割断了自己的生殖器。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们，那个愚人应该割断的是别的东西，却割断了这个。比丘们，不应割断自己的生殖器。谁割断，犯偷兰遮。"

252. Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa mahagghassa candanassa [candanasārassa (sī. syā.)] candanagaṇṭhi uppannā hoti. Atha kho rājagahakassa seṭṭhissa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ lekhāpeyyaṃ. Lekhañca me paribhogaṃ bhavissati, pattañca dānaṃ dassāmī’’ti. Atha kho rājagahako seṭṭhi tāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ lekhāpetvā sikkāya uḍḍitvā [vāhitvā (sī.)] veḷagge ālaggetvā veḷuparamparāya bandhitvā [vāhitvā (syā.)] evamāha – ‘‘yo samaṇo vā brāhmaṇo vā arahā ceva iddhimā ca dinnaṃyeva pattaṃ oharatū’’ti. Atha kho pūraṇo kassapo yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, gahapati, arahā ceva iddhimā ca, dehi me patta’’nti. ‘‘Sace, bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaṃyeva pattaṃ oharatū’’ti. Atha kho makkhali gosālo… ajito kesakambalo… pakudho kaccāyano… sañcayo belaṭṭhaputto [sañjayo bellaṭṭhiputto (sī.)] … nigaṇṭho nāṭaputto [nāthaputto (sī.)] yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, gahapati, arahā ceva iddhimā ca, dehi me patta’’nti. ‘‘Sace, bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca, dinnaṃyeva pattaṃ oharatū’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca piṇḍolabhāradvājo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā kho mahāmoggallāno arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso, moggallāna, etaṃ pattaṃ ohara. Tuyheso patto’’ti. ‘‘Āyasmā kho bhāradvājo arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso, bhāradvāja, etaṃ pattaṃ ohara. Tuyheso patto’’ti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo vehāsaṃ abbhuggantvā taṃ pattaṃ gahetvā tikkhattuṃ rājagahaṃ anupariyāyi.

Tena kho pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno – idheva, bhante, ayyo bhāradvājo amhākaṃ nivesane patiṭṭhātūti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo rājagahakassa seṭṭhissa nivesane patiṭṭhāsi. Atha kho rājagahako seṭṭhi āyasmato piṇḍolabhāradvājassa hatthato pattaṃ gahetvā mahagghassa khādanīyassa pūretvā āyasmato piṇḍolabhāradvājassa adāsi. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo taṃ pattaṃ gahetvā ārāmaṃ agamāsi. Assosuṃ kho manussā – ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti. Te ca manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu.


当时，王舍城（现在的拉杰吉尔）的一位富商有一块昂贵的檀香木结。那位富商想："我何不用这块檀香木结制作一个钵呢？我可以保留木屑使用，钵则可以布施。"于是王舍城的富商用那块檀香木结制作了一个钵，把它挂在绳子上，再挂在竹竿顶端，用一系列竹竿连接起来，然后说："任何沙门或婆罗门，如果是阿罗汉并具有神通，就来取这个钵吧。"
这时，富兰那迦叶来到王舍城富商那里，对他说："居士，我是阿罗汉，也具有神通，请把钵给我。""尊者，如果您是阿罗汉并具有神通，就请自己取下那个钵吧。"然后末伽梨瞿舍利......阿耆多翅舍钦婆罗......波拘陀迦旃延......散若毗罗梨子......尼干陀若提子来到王舍城富商那里，对他说："居士，我是阿罗汉，也具有神通，请把钵给我。""尊者，如果您是阿罗汉并具有神通，就请自己取下那个钵吧。"
当时，尊者大目犍连和尊者宾头卢频陀婆罗在上午穿好衣服，拿着钵和衣进入王舍城乞食。这时，尊者宾头卢频陀婆罗对尊者大目犍连说："尊者大目犍连是阿罗汉，也具有神通。朋友目犍连，去取那个钵吧。那个钵是你的。""尊者频陀婆罗是阿罗汉，也具有神通。朋友频陀婆罗，去取那个钵吧。那个钵是你的。"于是尊者宾头卢频陀婆罗升到空中，拿了那个钵，绕王舍城三圈。
当时，王舍城的富商和妻子儿女站在自己家门口，合掌礼拜说："尊者频陀婆罗，请在我们家降落。"于是尊者宾头卢频陀婆罗在王舍城富商家降落。然后王舍城的富商从尊者宾头卢频陀婆罗手中接过钵，装满昂贵的食物，交给尊者宾头卢频陀婆罗。尊者宾头卢频陀婆罗拿着那个钵回到精舍。
人们听说："据说尊者宾头卢频陀婆罗取下了王舍城富商的钵。"那些人大声喧哗，跟在尊者宾头卢频陀婆罗后面。


Assesi kho bhagavā uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ; sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo’’ti? ‘‘Āyasmatā, bhante, piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito. Assosuṃ kho, bhante, manussā – ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti. Te ca, bhante, manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā. So eso, bhante, bhagavā uccāsaddo mahāsaddo’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tayā, bhāradvāja, rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhāradvāja, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassessasi! Seyyathāpi, bhāradvāja, mātugāmo chavassa māsakarūpassa kāraṇā kopinaṃ dasseti, evameva kho tayā, bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassitaṃ. Netaṃ, bhāradvāja, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ. Yo dasseyya, āpatti dukkaṭassa. Bhindathetaṃ, bhikkhave, dārupattaṃ sakalikaṃ sakalikaṃ katvā , bhikkhūnaṃ añjanupapisanaṃ detha. Na ca, bhikkhave, dārupatto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace patte dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, sovaṇṇamayo patto dhāretabbo…pe… na rūpiyamayo patto dhāretabbo… na maṇimayo patto dhāretabbo… na veḷuriyamayo patto dhāretabbo… na phalikamayo patto dhāretabbo… na kaṃsamayo patto dhāretabbo… na kācamayo patto dhāretabbo… na tipumayo patto dhāretabbo… na sīsamayo patto dhāretabbo… na tambalohamayo patto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve patte – ayopattaṃ, mattikāpatta’’nti.

253. Tena kho pana samayena pattamūlaṃ ghaṃsiyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattamaṇḍala’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve pattamaṇḍalāni – tipumayaṃ, sīsamaya’’nti. Bahalāni maṇḍalāni na acchupiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, likhitu’’nti. Valī [calī (ka.)] honti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makaradantakaṃ chinditu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū citrāni pattamaṇḍalāni dhārenti rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Tāni rathikāyapi dassentā āhiṇḍanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pakatimaṇḍala’’nti.



世尊听到了大声喧哗,听后问尊者阿难说:"阿难,这是什么大声喧哗?"
"世尊,尊者宾头卢频陀婆罗取下了王舍城富商的钵。人们听说:'据说尊者宾头卢频陀婆罗取下了王舍城富商的钵。'世尊,那些人大声喧哗,跟在尊者宾头卢频陀婆罗后面。世尊,这就是那大声喧哗。"
于是世尊以此因缘、以此事由召集比丘僧团,询问尊者宾头卢频陀婆罗:"频陀婆罗,据说你取下了王舍城富商的钵,是真的吗?""是真的,世尊。"
佛陀世尊呵责道:"频陀婆罗,这是不适当的、不相称的、不恰当的、不像沙门的、不允许的、不该做的。频陀婆罗,你怎么能为了一个低贱的木钵而向在家人显示超人法神通神变呢?频陀婆罗,就像一个女人为了一个低贱的铜钱而露出私处,你为了一个低贱的木钵而向在家人显示超人法神通神变也是一样的。频陀婆罗,这不会使不信者生信......(中略)......呵责后......(中略)......作了如法开示后,世尊对比丘们说:'比丘们,不应向在家人显示超人法神通神变。谁显示,犯突吉罗。比丘们,把这个木钵打碎成小片,给比丘们做眼药研磨器。比丘们,不应使用木钵。谁使用,犯突吉罗。'"
当时,六群比丘使用各种各样的钵,有金制的、银制的。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用金钵......(中略)......不应使用银钵...不应使用宝石钵...不应使用琉璃钵...不应使用水晶钵...不应使用铜钵...不应使用玻璃钵...不应使用锡钵...不应使用铅钵...不应使用铜合金钵。谁使用,犯突吉罗。比丘们,我允许两种钵 - 铁钵和陶钵。"
当时,钵底磨损了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵圈。"
当时,六群比丘使用各种各样的钵圈,有金制的、银制的。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用各种各样的钵圈。谁使用,犯突吉罗。比丘们,我允许两种钵圈 - 锡制的和铅制的。"厚钵圈不能贴合。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许刻划。"出现褶皱。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许切割成鲨鱼齿形。"
当时,六群比丘使用装饰有图案的钵圈,上面布满图像,像壁画一样。他们拿着这些钵圈在街上走来走去展示。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用装饰有图案的钵圈,上面布满图像,像壁画一样。谁使用,犯突吉罗。比丘们,我允许普通的钵圈。"

254. Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaṃ pattaṃ paṭisāmenti. Patto dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, sodako patto paṭisāmetabbo. Yo paṭisāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaṃ [saudakaṃ (ka.)] pattaṃ otāpenti. Patto duggandho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, sodako patto otāpetabbo. Yo otāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vodakaṃ katvā otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū uṇhe pattaṃ nidahanti. Pattassa vaṇṇo dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uṇhe patto nidahitabbo. Yo nidaheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, muhuttaṃ uṇhe otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu’’nti.

Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse anādhārā nikkhittā honti. Vātamaṇḍalikāya āvaṭṭetvā pattā bhijjiṃsu . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattādhāraka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū miḍḍhante pattaṃ nikkhipanti. Paripatitvā [parivaṭṭitvā (syā.)] patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, miḍḍhante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū paribhaṇḍante pattaṃ nikkhipanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya pattaṃ nikkujjanti. Oṭṭho ghaṃsiyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthāraka’’nti. Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, coḷaka’’nti. Coḷakaṃ upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattamāḷaka’’nti. Pattamāḷako paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattakuṇḍolika’’nti. Pattakuṇḍolikāya patto ghaṃsiyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattathavika’’nti . Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū bhittikhilepi nāgadantakepi pattaṃ laggenti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, patto laggetabbo. Yo laggeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū mañce pattaṃ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṃ bhindenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, mañce patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū pīṭhe pattaṃ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṃ bhindenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, pīṭhe patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū aṅke pattaṃ nikkhipanti, satisammosā uṭṭhahanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, aṅke patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū chatte pattaṃ nikkhipanti. Vātamaṇḍalikāya chattaṃ ukkhipiyati paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, chatte patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时,比丘们把装有水的钵收起来。钵变坏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把装有水的钵收起来。谁收起来,犯突吉罗。比丘们,我允许晾干后再收起钵。"
当时,比丘们把装有水的钵晾干。钵变臭了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把装有水的钵晾干。谁晾干,犯突吉罗。比丘们,我允许倒掉水后晾干再收起钵。"
当时,比丘们把钵放在热处。钵的颜色变坏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在热处。谁放置,犯突吉罗。比丘们,我允许在热处晾一会儿后再收起钵。"
当时,许多钵被放在露天没有支撑。被旋风卷起,钵破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵架。"
当时,比丘们把钵放在屋檐边缘。钵掉下来破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在屋檐边缘。谁放置,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵放在墙边缘。钵掉下来破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在墙边缘。谁放置,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵倒扣在地上。钵口磨损了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用草垫。"草垫被白蚁蛀蚀了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用布垫。"布垫被白蚁蛀蚀了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵架。"钵架倒下,钵破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵托。"钵在钵托上磨损了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵袋。"没有肩带。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用肩带和系带。"
当时,比丘们把钵挂在墙钉或象牙钉上。钵掉下来破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应挂钵。谁挂,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵放在床上,忘记后坐下压碎了钵。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在床上。谁放置,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵放在凳子上,忘记后坐下压碎了钵。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在凳子上。谁放置,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵放在膝上,忘记后站起来。钵掉下来破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在膝上。谁放置,犯突吉罗。"
当时,比丘们把钵放在伞上。被旋风吹起的伞掉下来,钵破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应把钵放在伞上。谁放置,犯突吉罗。"

255. Tena kho pana samayena bhikkhū pattahatthā kavāṭaṃ paṇāmenti. Kavāṭo āvaṭṭitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, pattahatthena kavāṭaṃ paṇāmetabbaṃ [kavāṭo paṇāmetabbo (ka.)]. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū tumbakaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ghaṭikaṭāhe [ghaṭikaṭāhena (syā.)] piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi titthiyāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sabbapaṃsukūliko hoti. So chavasīsassa pattaṃ dhāreti. Aññatarā itthī passitvā bhītā vissaramakāsi – ‘‘abhuṃ me pisāco vatāya’’nti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā chavasīsassa pattaṃ dhāressanti, seyyathāpi pisācillikā’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, chavasīsassa patto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, sabbapaṃsukūlikena bhavitabbaṃ. Yo bhaveyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū calakānipi aṭṭhikānipi ucchiṭṭhodakampi pattena nīharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘yasmiṃ yevime samaṇā sakyaputtiyā bhuñjanti sova nesaṃ paṭiggaho’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na bhikkhave, calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṃ vā pattena nīharitabbaṃ. Yo nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggaha’’nti.



当时,比丘们手持钵推门。门反弹,钵破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应手持钵推门。谁推,犯突吉罗。"
当时,比丘们用葫芦钵乞食。人们不满、抱怨、批评 - 就像外道一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应用葫芦钵乞食。谁用,犯突吉罗。"
当时,比丘们用陶罐乞食。人们不满、抱怨、批评 - 就像外道一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应用陶罐乞食。谁用,犯突吉罗。"
当时,有一位比丘完全使用粪扫衣。他使用头骨作钵。一位妇女看到后害怕尖叫:"啊呀!这是鬼啊!"人们不满、抱怨、批评:"为什么沙门释迦子使用头骨作钵,就像鬼一样!"他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用头骨作钵。谁使用,犯突吉罗。比丘们,也不应完全使用粪扫衣。谁这样做,犯突吉罗。"
当时,比丘们用钵盛装骨头、残渣和剩水。人们不满、抱怨、批评:"这些沙门释迦子用来吃饭的器具也用来盛装这些东西。"他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应用钵盛装骨头、残渣或剩水。谁盛装,犯突吉罗。比丘们,我允许使用垃圾桶。"

256. Tena kho pana samayena bhikkhū hatthena vipphāḷetvā cīvaraṃ sibbenti. Cīvaraṃ vilomikaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, satthakaṃ namataka’’nti.

Tena kho pana samayena saṅghassa daṇḍasatthakaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, daṇḍasatthaka’’nti .

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace satthakadaṇḍe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacā satthakadaṇḍā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimaya’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuṭapattenapi veḷupesikāyapi cīvaraṃ sibbenti. Cīvaraṃ dussibbitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sūci’’nti. Sūciyo kaṇṇakitāyo honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave , sūcināḷika’’nti. Sūcināḷikāyapi kaṇṇakitāyo honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kiṇṇena pūretu’’nti. Kiṇṇepi kaṇṇakitāyo honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sattuyā pūretu’’nti. Sattuyāpi kaṇṇakitāyo honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saritaka’’nti. Saritakepi kaṇṇakitāyo honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, madhusitthakena sāretu’’nti. Saritakaṃ paribhijjati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saritakasipāṭika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū tattha tattha khilaṃ nikkhaṇitvā sambandhitvā cīvaraṃ sibbenti. Cīvaraṃ vikaṇṇaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kathinaṃ kathinarajjuṃ [kaṭhinaṃ kaṭhinarajjuṃ (sī. syā.)] tattha tattha obandhitvā cīvaraṃ sibbetu’’nti. Visame kathinaṃ pattharanti. Kathinaṃ paribhijjati…pe… ‘‘na, bhikkhave, visame kathinaṃ pattharitabbaṃ. Yo patthareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Chamāya kathinaṃ pattharanti. Kathinaṃ paṃsukitaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthāraka’’nti. Kathinassa anto jīrati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anuvātaṃ paribhaṇḍaṃ āropetu’’nti. Kathinaṃ nappahoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, daṇḍakathinaṃ bidalakaṃ salākaṃ vinandhanarajjuṃ vinandhanasuttaṃ vinandhitvā cīvaraṃ sibbetu’’nti. Suttantarikāyo visamā honti…pe… ‘‘anujānāmi , bhikkhave, kaḷimbhaka’’nti. Suttā vaṅkā honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, moghasuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi kathinaṃ akkamanti. Kathinaṃ dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, adhotehi pādehi kathinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi kathinaṃ akkamanti. Kathinaṃ dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na , bhikkhave, allehi pādehi kathinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā kathinaṃ akkamanti. Kathinaṃ dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, saupāhanena kathinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṃ sibbantā aṅguliyā paṭiggaṇhanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggaha’’nti.



当时,比丘们用手拉扯布料缝制衣服。衣服变得凌乱。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用剪刀和毛毡。"
当时,僧团得到了一把带柄的剪刀。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用带柄的剪刀。"
当时,六群比丘使用各种各样的剪刀柄,有金制的、银制的。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用各种各样的剪刀柄。谁使用,犯突吉罗。比丘们,我允许使用骨制、牙制、角制、芦苇制、竹制、木制、树脂制、果实制、铜制或贝壳制的剪刀柄。"
当时,比丘们用鸡毛或竹片缝制衣服。衣服缝得不好。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用针。"针会生锈......"比丘们,我允许使用针筒。"针筒也会生锈......"比丘们,我允许用蜡填充。"蜡也会生锈......"比丘们,我允许用粉末填充。"粉末也会生锈......"比丘们,我允许使用针盒。"针盒也会生锈......"比丘们,我允许用蜂蜡涂抹。"针盒破裂了。"比丘们,我允许使用针盒套。"
当时,比丘们在各处钉桩连接后缝制衣服。衣服变得歪斜。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许用织布架和织布绳在各处固定后缝制衣服。"他们在不平的地方铺设织布架。织布架破裂了......"比丘们,不应在不平的地方铺设织布架。谁铺设,犯突吉罗。"
他们在地上铺设织布架。织布架变脏了......"比丘们,我允许使用草垫。"织布架的内部磨损了......"比丘们,我允许加上边缘和护边。"织布架不够大......"比丘们,我允许使用木制织布架、竹条、木条、系绳和线,把它们连接起来后缝制衣服。"线之间的间隔不均匀......"比丘们,我允许使用标记线。"线弯曲了......"比丘们,我允许使用引导线。"
当时,比丘们用没洗的脚踩踏织布架。织布架变脏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应用没洗的脚踩踏织布架。谁踩踏,犯突吉罗。"
当时,比丘们用湿脚踩踏织布架。织布架变脏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应用湿脚踩踏织布架。谁踩踏,犯突吉罗。"
当时,比丘们穿着鞋踩踏织布架。织布架变脏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应穿着鞋踩踏织布架。谁踩踏,犯突吉罗。"
当时,比丘们缝制衣服时用手指按压。手指疼痛。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用顶针。"

257. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace paṭiggahe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacā paṭiggahā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimaya’’nti.

Tena kho pana samayena sūciyopi satthakāpi paṭiggahāpi nassanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āvesanavitthaka’’nti. Āvesanavitthake samākulā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggahathavika’’nti. Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū abbhokāse cīvaraṃ sibbantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kathinasālaṃ kathinamaṇḍapa’’nti. Kathinasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti. Kathinasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā [ogumbetvā (sī. syā.)] ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjuka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṃ sibbetvā tattheva kathinaṃ ujjhitvā pakkamanti, undūrehipi upacikāhipi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kathinaṃ saṅgharitu’’nti. Kathinaṃ paribhijjati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, goghaṃsikāya kathinaṃ saṅgharitu’’nti. Kathinaṃ viniveṭhiyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bandhanarajju’’nti .

Tena kho pana samayena bhikkhū kuṭṭepi thambhepi kathinaṃ ussāpetvā pakkamanti. Paripatitvā kathinaṃ bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhittikhile vā nāgadante vā laggetu’’nti.

258. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Tena kho pana samayena bhikkhū sūcikampi satthakampi bhesajjampi pattena ādāya gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhesajjatthavika’’nti. Aṃsabaddhako na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upāhanāyo kāyabandhanena bandhitvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ abhivādento upāhanāyo sīsena ghaṭṭeti. So bhikkhu maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, upāhanatthavika’’nti. Aṃsabaddhako na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttaka’’nti.

Tena kho pana samayena antarāmagge udakaṃ akappiyaṃ hoti. Parissāvanaṃ na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, parissāvana’’nti. Coḷakaṃ nappahoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kaṭacchuparissāvana’’nti. Coḷakaṃ nappahoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dhammakaraṇa’’nti [dhammakaraṇaṃ (sī. syā.), dhamakaraṇaṃ (ka.)].



当时,六群比丘使用各种各样的顶针,有金制的、银制的。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应使用各种各样的顶针。谁使用,犯突吉罗。比丘们,我允许使用骨制......贝壳制的顶针。"
当时,针、剪刀和顶针经常丢失。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用工具箱。"工具箱里东西混乱。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用顶针袋。"没有肩带。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用肩带和系带。"
当时,比丘们在露天缝制衣服,受冷热之苦。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造织布房和织布棚。"织布房地基低,被水淹没。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"上去时很困难......"比丘们,我允许建造三种台阶 - 砖台阶、石台阶和木台阶。"上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"织布房里落下草屑......"比丘们,我允许编织后涂抹 - 可以涂白色、黑色、赤土色,可以装饰花纹、藤蔓纹、鲨鱼齿纹、五线纹,可以安装衣杆和衣绳。"
当时,比丘们缝制完衣服后就丢下织布架离开,被老鼠和白蚁咬坏。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许收起织布架。"织布架破裂......"比丘们,我允许用皮带卷起织布架。"织布架散开......"比丘们,我允许使用系绳。"
当时,比丘们把织布架靠在墙上或柱子上就离开。织布架倒下破碎了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许挂在墙钉或象牙钉上。"
然后世尊在王舍城随意住了一段时间后,向毗舍离(现在的吠舍厘)出发游行。当时,比丘们用钵装针、剪刀和药品携带。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用药袋。"没有肩带......"比丘们,我允许使用肩带和系带。"
当时,一位比丘用腰带绑着鞋子进村乞食。一位优婆塞向那位比丘致敬时,头碰到了鞋子。那位比丘感到尴尬。于是那位比丘回到精舍后把这件事告诉其他比丘。比丘们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用鞋袋。"没有肩带......"比丘们,我允许使用肩带和系带。"
当时,路上的水不适合饮用。没有滤水器。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用滤水器。"布不够......"比丘们,我允许使用带柄的滤水器。"布还是不够......"比丘们,我允许使用漏斗。"

259. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Eko bhikkhu anācāraṃ ācarati. Dutiyo bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā, āvuso, evarūpaṃ akāsi. Netaṃ kappatī’’ti. So tasmiṃ upanandhi. Atha kho so bhikkhu pipāsāya pīḷito upanaddhaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘dehi me, āvuso, parissāvanaṃ, pānīyaṃ pivissāmī’’ti. Upanaddho bhikkhu na adāsi. So bhikkhu pipāsāya pīḷito kālamakāsi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, parissāvanaṃ yāciyamāno na adāsī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu parissāvanaṃ yāciyamāno na dassatī’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ bhikkhuṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, parissāvanaṃ yāciyamāno na adāsī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, parissāvanaṃ yāciyamāno na dassasi. Netaṃ, moghapurisa , appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā parissāvanaṃ yāciyamānena na dātabbaṃ. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, aparissāvanakena addhāno paṭipajjitabbo. Yo paṭipajjeyya, āpatti dukkaṭassa. Sace na hoti parissāvanaṃ vā dhammakaraṇo vā, saṅghāṭikaṇṇopi adhiṭṭhātabbo – iminā parissāvetvā pivissāmī’’ti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ . Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ karonti. Parissāvanaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, daṇḍaparissāvana’’nti. Daṇḍaparissāvanaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ottharaka’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū makasehi ubbāḷhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makasakuṭika’’nti.



当时,有两位比丘在憍萨罗国(现在的北方邦)旅行。其中一位比丘行为不端。另一位比丘对他说:"朋友,不要这样做。这是不允许的。"他因此怀恨在心。后来,那位怀恨在心的比丘口渴难耐,对另一位比丘说:"朋友,给我滤水器,我要喝水。"怀恨在心的比丘不给。那位比丘因口渴而死。然后那位比丘到精舍后把这件事告诉其他比丘。"朋友,你被要求给滤水器时为什么不给呢?""是的,朋友。"那些少欲的比丘......不满、抱怨、批评:"为什么比丘被要求给滤水器时不给呢?"然后那些比丘把这件事告诉了世尊。于是世尊以此因缘、以此事由召集比丘僧团,询问那位比丘:"比丘,据说你被要求给滤水器时不给,是真的吗?""是真的,世尊。"
佛陀世尊呵责道:"愚人,这是不适当的、不相称的、不恰当的、不像沙门的、不允许的、不该做的。愚人,你怎么能被要求给滤水器时不给呢?愚人,这不会使不信者生信......(中略)......呵责后......(中略)......作了如法开示后,世尊对比丘们说:'比丘们,旅行中的比丘被要求给滤水器时不应不给。谁不给,犯突吉罗。比丘们,也不应不带滤水器旅行。谁这样做,犯突吉罗。如果没有滤水器或漏斗,应该决意用僧伽梨的一角 - 我要用这个过滤后喝水。'"然后世尊逐步游行,到达了毗舍离(现在的吠舍厘)。在那里,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。
当时,比丘们正在做建筑工作。滤水器不够用。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用带柄的滤水器。"带柄的滤水器不够用。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用覆盖物。"
当时,比丘们被蚊子困扰。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用蚊帐。"

260. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā abhisannakāyā honti bahvābādhā [bavhābādhā (sī.)]. Atha kho jīvako komārabhacco vesāliṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho jīvako komārabhacco bhikkhū abhisannakāye bahvābādhe. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etarahi, bhante, bhikkhū abhisannakāyā bahvābādhā. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ caṅkamañca jantāgharañca anujānātu. Evaṃ bhikkhū appābādhā bhavissantī’’ti. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, caṅkamañca jantāgharañcā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū visame caṅkame caṅkamanti. Pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, samaṃ kātu’’nti. Caṅkamo nīcavatthuko hoti. Udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū caṅkame caṅkamantā paripatanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, caṅkamanavedika’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse caṅkamantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, caṅkamanasāla’’nti. Caṅkamanasālāyaṃ tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajju’’nti. Jantāgharaṃ nīcavatthukaṃ hoti, udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti . Jantāgharassa kavāṭaṃ na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ [pīṭhasaṃghāṭaṃ (ka.)] udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggaḷavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tāḷacchiddaṃ āviñchanachiddaṃ āviñchanarajju’’nti . Jantāgharassa kuṭṭapādo jīrati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, maṇḍalikaṃ kātu’’nti. Jantāgharassa dhūmanettaṃ na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dhūmanetta’’nti.


当时,在毗舍离(现在的吠舍厘)有一个供养精美饭食的轮值。比丘们吃了精美的食物后,身体过于充实,生了很多病。这时,耆婆童子医生因某事来到毗舍离。耆婆童子医生看到比丘们身体过于充实,生了很多病。看到后,他走到世尊那里,向世尊致敬后坐在一旁。坐在一旁的耆婆童子医生对世尊说:"世尊,现在比丘们身体过于充实,生了很多病。世尊,请允许比丘们使用经行处和浴室。这样比丘们就会少生病。"于是世尊以法语开示、教导、鼓励、鼓舞耆婆童子医生。然后耆婆童子医生在被世尊以法语开示、教导、鼓励、鼓舞后,从座位上起身,向世尊致敬,右绕后离开。然后世尊以此因缘、以此事由作了如法开示后,对比丘们说:"比丘们,我允许使用经行处和浴室。"
当时,比丘们在不平的经行处经行。脚疼痛。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许把它弄平。"经行处地基低,被水淹没......"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"上去时很困难......"比丘们,我允许建造三种台阶 - 砖台阶、石台阶和木台阶。"上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"
当时,比丘们在经行处经行时跌倒。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许安装经行处栏杆。"
当时,比丘们在露天经行,受冷热之苦。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造经行堂。"经行堂里落下草屑......"比丘们,我允许编织后涂抹 - 可以涂白色、黑色、赤土色,可以装饰花纹、藤蔓纹、鲨鱼齿纹、五线纹,可以安装衣杆和衣绳。"浴室地基低,被水淹没......"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"上去时很困难......"比丘们,我允许建造三种台阶 - 砖台阶、石台阶和木台阶。"上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"浴室没有门......"比丘们,我允许安装门、门框、门槛、上门闩、门栓、门钩、锁、锁孔、绳索。"浴室的墙基腐烂......"比丘们,我允许做圆形基座。"浴室没有烟囱......"比丘们,我允许安装烟囱。"


Tena kho pana samayena bhikkhū khuddake jantāghare majjhe aggiṭṭhānaṃ karonti. Upacāro na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, khuddake jantāghare ekamantaṃ aggiṭṭhānaṃ kātuṃ, mahallake majjhe’’ti. Jantāghare aggi mukhaṃ ḍahati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, mukhamattika’’nti. Hatthe mattikaṃ tementi…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, mattikādoṇika’’nti. Mattikā duggandhā hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vāsetu’’nti. Jantāghare aggi kāyaṃ ḍahati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaṃ atiharitu’’nti. Pātiyāpi pattenapi udakaṃ atiharanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaṭṭhānaṃ, udakasarāvaka’’nti. Jantāgharaṃ tiṇacchadanaṃ na sedeti [tiṇacchādanena chādeti (ka.)] …pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātu’’nti. Jantāgharaṃ cikkhallaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, santharituṃ tayo santhare – iṭṭhakāsantharaṃ, silāsantharaṃ , dārusanthara’’nti. Cikkhallaṃyeva hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dhovitu’’nti. Udakaṃ santiṭṭhati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamana’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya nisīdanti, gattāni kaṇḍūvanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, jantāgharapīṭha’’nti. Tena kho pana samayena jantāgharaṃ aparikkhittaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre – iṭṭhakāpākāraṃ, silāpākāraṃ, dārupākāra’’nti. Koṭṭhako na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhaka’’nti. Koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti. Koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggaḷavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tāḷacchiddaṃ āviñchanachiddaṃ āviñchanarajju’’nti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikanti. Pariveṇaṃ cikkhallaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, marumbaṃ upakiritu’’nti. Na pariyāpuṇanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṃ nikkhipitu’’nti. Udakaṃ santiṭṭhati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamana’’nti.



当时,比丘们在小浴室中间设置火炉。没有活动空间。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许在小浴室的一侧设置火炉,在大浴室中间设置。"浴室里的火烧到脸......"比丘们,我允许使用面泥。"他们用手沾湿泥土......"比丘们,我允许使用泥盆。"泥土有臭味......"比丘们,我允许熏香。"浴室里的火烧到身体......"比丘们,我允许带水进去。"他们用碗或钵带水进去......"比丘们,我允许使用水槽和水勺。"草顶的浴室不出汗......"比丘们,我允许编织后涂抹。"浴室变得泥泞......"比丘们,我允许铺设三种地面 - 砖地、石地、木地。"还是泥泞......"比丘们,我允许清洗。"水积聚......"比丘们,我允许安装排水口。"
当时,比丘们坐在浴室的地上,身体发痒。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用浴室凳。"当时,浴室没有围墙......"比丘们,我允许建造三种围墙 - 砖墙、石墙、木墙。"没有门房......"比丘们,我允许建造门房。"门房地基低,被水淹没......"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"上去时很困难......"比丘们,我允许建造三种台阶 - 砖台阶、石台阶和木台阶。"上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"门房没有门......"比丘们,我允许安装门、门框、门槛、上门闩、门栓、门钩、锁、锁孔、绳索。"门房里落下草屑......"比丘们,我允许编织后涂抹 - 可以涂白色、黑色、赤土色,可以装饰花纹、藤蔓纹、鲨鱼齿纹、五线纹。"院子变得泥泞......"比丘们,我允许撒沙石。"不够......"比丘们,我允许铺设石板。"水积聚......"比丘们,我允许安装排水口。"

261. Tena kho pana samayena bhikkhū naggā naggaṃ abhivādenti…pe… naggā naggaṃ abhivādāpenti, naggā naggassa parikammaṃ karonti, naggā naggassa parikammaṃ kārāpenti, naggā naggassa denti, naggā paṭiggaṇhanti, naggā khādanti, naggā bhuñjanti, naggā sāyanti, naggā pivanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, naggena [idaṃ padaṃ katthaci natthi] naggo abhivādetabbo…pe… na naggena abhivādetabbaṃ… na naggena [idaṃ padaṃ katthaci natthi] naggo abhivādāpetabbo… na naggena abhivādāpetabbaṃ… na naggena naggassa parikammaṃ kātabbaṃ… na naggena naggassa parikammaṃ kārāpetabbaṃ… na naggena naggassa dātabbaṃ… na naggena paṭiggahetabbaṃ… na naggena khāditabbaṃ… na naggena bhuñjitabbaṃ… na naggena sāyitabbaṃ… na naggena pātabbaṃ. Yo piveyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya cīvaraṃ nikkhipanti. Cīvaraṃ paṃsukitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, cīvaravaṃsaṃ cīvararajju’’nti. Deve vassante cīvaraṃ ovassati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave , jantāgharasāla’’nti. Jantāgharasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ…pe… ārohantā vihaññanti…pe… ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti. Jantāgharasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ…pe… cīvaravaṃsaṃ cīvararajju’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū jantāgharepi udakepi parikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo – jantāgharapaṭicchādiṃ, udakapaṭicchādiṃ, vatthapaṭicchādi’’nti.

Tena kho pana samayena jantāghare udakaṃ na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, udapāna’’nti. Udapānassa kūlaṃ lujjati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Udapāno nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ārohantā vihaññanti…pe… ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti.

262. Tena kho pana samayena bhikkhū vallikāyapi kāyabandhanenapi udakaṃ vāhenti [vāhanti (ka.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, udakavāhanarajju’’nti. Hatthā dukkhā honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tulaṃ karakaṭakaṃ cakkavaṭṭaka’’nti. Bhājanā bahū bhijjanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo vārake – lohavārakaṃ, dāruvārakaṃ, cammakkhaṇḍa’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse udakaṃ vāhentā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, udapānasāla’’nti. Udapānasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajju’’nti. Udapāno apāruto hoti, tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, apidhāna’’nti. Udakabhājanaṃ na saṃvijjati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakadoṇiṃ udakakaṭāha’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ nahāyanti. Ārāmo cikkhallo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, candanika’’nti. Candanikā pākaṭā hoti. Bhikkhū hiriyanti nahāyituṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre – iṭṭhakāpākāraṃ, silāpākāraṃ, dārupākāra’’nti. Candanikā cikkhallā hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, santharituṃ tayo santhare – iṭṭhakāsantharaṃ, silāsantharaṃ, dārusanthara’’nti. Udakaṃ santiṭṭhati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamana’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ gattāni sītigatāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakapuñchaniṃ coḷakenapi paccuddharitu’’nti.



当时,比丘们赤身裸体向赤身裸体的人致敬......赤身裸体让赤身裸体的人向自己致敬,赤身裸体为赤身裸体的人服务,赤身裸体让赤身裸体的人为自己服务,赤身裸体给赤身裸体的人东西,赤身裸体接受东西,赤身裸体咀嚼,赤身裸体吃,赤身裸体品尝,赤身裸体喝。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,赤身裸体的人不应向赤身裸体的人致敬......不应让赤身裸体的人向自己致敬......赤身裸体的人不应让赤身裸体的人向自己致敬......不应让赤身裸体的人向自己致敬......赤身裸体的人不应为赤身裸体的人服务......赤身裸体的人不应让赤身裸体的人为自己服务......赤身裸体的人不应给赤身裸体的人东西......赤身裸体的人不应接受东西......赤身裸体的人不应咀嚼......赤身裸体的人不应吃......赤身裸体的人不应品尝......赤身裸体的人不应喝。谁喝,犯突吉罗。"
当时,比丘们把衣服放在浴室的地上。衣服变脏了。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用衣杆和衣绳。"下雨时衣服被淋湿......"比丘们,我允许建造浴室大厅。"浴室大厅地基低,被水淹没......"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......(中略)......上去时很困难......(中略)......上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"浴室大厅里落下草屑......"比丘们,我允许编织后涂抹......(中略)......安装衣杆和衣绳。"
当时,比丘们对在浴室和水中服务感到犹豫。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许三种遮蔽 - 浴室遮蔽、水遮蔽和衣服遮蔽。"
当时,浴室里没有水。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造水井。"水井的边缘塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"水井地基低,被水淹没......"比丘们,我允许建造高地基。"土堆塌陷......(中略)......上去时很困难......(中略)......上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"
当时,比丘们用藤条或腰带提水。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用提水绳。"手疼痛......"比丘们,我允许使用滑轮、钩子和轮子。"很多容器破碎......"比丘们,我允许使用三种桶 - 铜桶、木桶和皮桶。"
当时,比丘们在露天提水,受冷热之苦。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造水井棚。"水井棚里落下草屑......"比丘们,我允许编织后涂抹 - 可以涂白色、黑色、赤土色,可以装饰花纹、藤蔓纹、鲨鱼齿纹、五线纹,可以安装衣杆和衣绳。"水井没有盖子,落入草屑和灰尘......"比丘们,我允许使用盖子。"没有水容器......"比丘们,我允许使用水槽和水罐。"
当时,比丘们在精舍各处洗澡。精舍变得泥泞。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许建造浴池。"浴池暴露。比丘们羞于洗澡......"比丘们,我允许建造三种围墙 - 砖墙、石墙、木墙。"浴池变得泥泞......"比丘们,我允许铺设三种地面 - 砖地、石地、木地。"水积聚......"比丘们,我允许安装排水口。"
当时,比丘们的身体感到寒冷。他们把这件事告诉了世尊......"比丘们,我允许用布擦拭身体。"

263. Tena kho pana samayena aññataro upāsako saṅghassa atthāya pokkharaṇiṃ kāretukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pokkharaṇi’’nti. Pokkharaṇiyā kūlaṃ lujjati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti. Pokkharaṇiyā udakaṃ purāṇaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakamātikaṃ udakaniddhamana’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa atthāya nillekhaṃ jantāgharaṃ kattukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nillekhaṃ jantāghara’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cātumāsaṃ nisīdanena vippavasanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘na, bhikkhave, cātumāsaṃ nisīdanena vippavasitabbaṃ. Yo vippavaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

264. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayanti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayitabbaṃ. Yo sayeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti .

Tena kho pana samayena manussā gandhampi mālampi ādāya ārāmaṃ āgacchanti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gandhaṃ gahetvā kavāṭe pañcaṅgulikaṃ dātuṃ, pupphaṃ gahetvā vihāre ekamantaṃ nikkhipitu’’nti.

Tena kho pana samayena saṅghassa namatakaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, namataka’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ nu kho udāhu vikappetabba’’nti…pe… ‘‘na, bhikkhave, namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ, na vikappetabba’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āsittakūpadhāne bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘na, bhikkhave, āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṃ. Yo bhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti .

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhuñjamāno na sakkoti hatthena pattaṃ sandhāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, maḷorika’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ekabhājanepi bhuñjanti…pe… ekathālakepi pivanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ekabhājane bhuñjitabbaṃ…pe… na ekathālake pātabbaṃ… na ekamañce tuvaṭṭitabbaṃ… na ekattharaṇā [na ekattharaṇe] tuvaṭṭitabbaṃ… na ekapāvuraṇā [na ekapāvuraṇe] tuvaṭṭitabbaṃ… na ekattharaṇapāvuraṇā [na ekattharaṇapāvuraṇe (syā.)] tuvaṭṭitabbaṃ. Yo tuvaṭṭeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



当时,一位优婆塞想为僧团建造一个莲花池。他们把这件事告诉了世尊......"比丘们,我允许建造莲花池。"莲花池的边缘塌陷......"比丘们,我允许用三种材料堆砌 - 砖、石头和木头。"上去时很困难......"比丘们,我允许建造三种台阶 - 砖台阶、石台阶和木台阶。"上去时跌倒......"比丘们,我允许安装扶手。"莲花池里的水变旧了......"比丘们,我允许安装进水管和排水口。"
当时,一位比丘想为僧团建造一个光滑的浴室。他们把这件事告诉了世尊......"比丘们,我允许建造光滑的浴室。"
当时,六群比丘离开坐垫四个月。他们把这件事告诉了世尊......"比丘们,不应离开坐垫四个月。谁离开,犯突吉罗。"
当时,六群比丘睡在撒满花的床上。人们参观精舍时看到后不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应睡在撒满花的床上。谁睡,犯突吉罗。"
当时,人们带着香料和花来到精舍。比丘们犹豫不敢接受。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许接受香料后在门上画五指印,接受花后放在精舍的一边。"
当时,僧团得到了一块毛毡。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用毛毡。"比丘们想:"毛毡应该决意还是应该分享?"......"比丘们,毛毡不应决意,不应分享。"
当时,六群比丘在有装饰的碗里吃饭。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊......"比丘们,不应在有装饰的碗里吃饭。谁吃,犯突吉罗。"
当时,一位比丘生病了。他吃饭时无法用手拿住钵。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用钵架。"
当时,六群比丘在同一个容器里吃饭......在同一个杯子里喝水,在同一张床上睡觉,共用一张床单睡觉,共用一张被子睡觉,共用一张床单和被子睡觉。人们不满、抱怨、批评 - 就像享受欲乐的在家人一样。他们把这件事告诉了世尊。"比丘们,不应在同一个容器里吃饭......不应在同一个杯子里喝水,不应在同一张床上睡觉,不应共用一张床单睡觉,不应共用一张被子睡觉,不应共用一张床单和被子睡觉。谁这样做,犯突吉罗。"



265. Tena kho pana samayena vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ sahāyo hoti. Atha kho vaḍḍho licchavī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – ‘‘vandāmi ayyā’’ti. Evaṃ vutte mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṃsu. Dutiyampi kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – ‘‘vandāmi ayyā’’ti. Dutiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṃsu. Tatiyampi kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca – ‘‘vandāmi ayyā’’ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṃsu. ‘‘Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā nālapantī’’ti? ‘‘Tathā hi pana tvaṃ, āvuso vaḍḍha, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī’’ti. ‘‘Kyāhaṃ ayyā karomī’’ti? ‘‘Sace kho tvaṃ, āvuso vaḍḍha, iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāsāpeyyā’’ti. ‘‘Kyāhaṃ ayyā karomi, kiṃ mayā sakkā kātu’’nti? ‘‘Ehi tvaṃ, āvuso vaḍḍha, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi – ‘idaṃ, bhante, nacchannaṃ nappatirūpaṃ. Yāyaṃ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṃ tato savātaṃ ; udakaṃ maññe ādittaṃ; ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā’’’ti. ‘‘Evaṃ ayyā’’ti kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vaḍḍho licchavī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ, bhante, nacchannaṃ nappatirūpaṃ. Yāyaṃ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṃ tato savātaṃ; udakaṃ maññe ādittaṃ; ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā’’ti.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi – ‘‘sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ vaḍḍho āhā’’ti? ‘‘Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca – ‘‘sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ vaḍḍho āhā’’ti? ‘‘Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī’’ti. ‘‘Na kho, dabba, dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ, katanti vadehi; sace akataṃ, akatanti vadehī’’ti. ‘‘Yato ahaṃ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṃ dhammaṃ paṭisevitā, pageva jāgaro’’ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjatu, asambhogaṃ saṅghena karotu.

‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo – bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya [anāvāsāya (syā.)] parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, nikkujjitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –



这是当时的情况：瓦达利奇维是梅提耶跋摩迦比丘的朋友。于是瓦达利奇维来到梅提耶跋摩迦比丘那里，到了之后对梅提耶跋摩迦比丘说："尊者们，我向你们问候。"说了这话后，梅提耶跋摩迦比丘们没有回应。瓦达利奇维第二次对梅提耶跋摩迦比丘说："尊者们，我向你们问候。"第二次梅提耶跋摩迦比丘们仍然没有回应。瓦达利奇维第三次对梅提耶跋摩迦比丘说："尊者们，我向你们问候。"第三次梅提耶跋摩迦比丘们还是没有回应。"我怎么得罪了尊者们？为什么尊者们不跟我说话？""因为你，朋友瓦达，对我们被达巴·马拉子欺负的事无动于衷。""尊者们，我该怎么办？""朋友瓦达，如果你愿意的话，今天世尊就会驱逐尊者达巴·马拉子。""尊者们，我该怎么做？我能做什么？""来吧，朋友瓦达，你去世尊那里，到了之后这样对世尊说：'尊者，这是不适当的，不合适的。尊者，这个方向本来是安全的、无灾难的、无危险的，现在这个方向变得危险、有灾难、有危险；从无风变成有风；水好像着火了；我的妻子被尊者达巴·马拉子玷污了。'"瓦达利奇维回答梅提耶跋摩迦比丘说："好的，尊者们。"然后他来到世尊那里，到了之后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的瓦达利奇维对世尊说："尊者，这是不适当的，不合适的。尊者，这个方向本来是安全的、无灾难的、无危险的，现在这个方向变得危险、有灾难、有危险；从无风变成有风；水好像着火了；我的妻子被尊者达巴·马拉子玷污了。"
于是世尊因这件事召集比丘僧团，问尊者达巴·马拉子："达巴，你记得做过这个人所说的这种事吗？""尊者，世尊知道我是什么样的人。"世尊第二次...第三次问尊者达巴·马拉子："达巴，你记得做过这个人所说的这种事吗？""尊者，世尊知道我是什么样的人。""达巴，聪明人不会这样回答。如果你做了，就说做了；如果没做，就说没做。""尊者，自从我出生以来，我甚至在梦中都没有行过淫欲，更不用说清醒的时候了。"于是世尊对比丘们说："那么，比丘们，僧团应该扣瓦达利奇维的钵，与他断绝关系。
"比丘们，具备八种条件的优婆塞应该被扣钵：致力于使比丘们得不到利益，致力于使比丘们受到伤害，致力于使比丘们无处可住，辱骂和责备比丘们，离间比丘，说佛陀的坏话，说法的坏话，说僧团的坏话。比丘们，我允许对具备这八种条件的优婆塞扣钵。比丘们，应该这样扣钵：由一位有能力的、有经验的比丘向僧团宣告：

266. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjeyya, asambhogaṃ saṅghena kareyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjati, asambhogaṃ saṅghena karoti . Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā, asambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto, asambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena vaḍḍhassa licchavissa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā vaḍḍhaṃ licchaviṃ etadavoca – ‘‘saṅghena te, āvuso vaḍḍha, patto nikkujjito. Asambhogosi saṅghenā’’ti. Atha kho vaḍḍho licchavī – saṅghena kira me patto nikkujjito, asambhogomhi kira saṅghenāti – tattheva mucchito papato. Atha kho vaḍḍhassa licchavissa mittāmaccā ñātisālohitā vaḍḍhaṃ licchaviṃ etadavocuṃ – ‘‘alaṃ, āvuso vaḍḍha, mā soci, mā paridevi. Mayaṃ bhagavantaṃ pasādessāma bhikkhusaṅghañcā’’ti.

Atha kho vaḍḍho licchavī saputtadāro samittāmacco sañātisālohito allavattho allakeso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ ayyaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesiṃ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, āvuso vaḍḍha, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ tvaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesi. Yato ca kho tvaṃ, āvuso vaḍḍha, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhihesā, āvuso vaḍḍha, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjatu, sambhogaṃ saṅghena karotu.

‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo – na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, na buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, na dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, na saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi , bhikkhave, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena. Sohaṃ, bhante, sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –



"尊者们,请僧团听我说。瓦达利奇维以无根据的破戒罪诽谤尊者达巴·马拉子。如果僧团认为时机适当,僧团应该扣瓦达利奇维的钵,与他断绝关系。这是动议。
尊者们,请僧团听我说。瓦达利奇维以无根据的破戒罪诽谤尊者达巴·马拉子。僧团正在扣瓦达利奇维的钵,与他断绝关系。如果尊者们同意扣瓦达利奇维的钵,与他断绝关系,请保持沉默;如果不同意,请说出来。
僧团已经扣了瓦达利奇维的钵,与他断绝了关系。僧团同意,因此保持沉默。我如此认定。"
然后尊者阿难在上午穿好衣服,拿着钵和袈裟,来到瓦达利奇维的住处,到了之后对瓦达利奇维说:"朋友瓦达,僧团已经扣了你的钵。你与僧团断绝了关系。"听到这话,瓦达利奇维想:"僧团扣了我的钵,我与僧团断绝了关系。"他当场晕倒在地。于是瓦达利奇维的朋友、同伴、亲戚们对瓦达利奇维说:"够了,朋友瓦达,不要悲伤,不要哀叹。我们会让世尊和比丘僧团重新信任你的。"
然后瓦达利奇维带着妻子儿女、朋友同伴、亲戚,衣服湿透,头发湿透,来到世尊那里,到了之后以头顶礼世尊的双足,然后对世尊说:"尊者,我犯了过错,像个愚蠢、糊涂、不善的人,我以无根据的破戒罪诽谤了尊者达巴·马拉子。尊者,请世尊接受我的忏悔,以便我今后能够约束自己。""朋友瓦达,你确实犯了过错,像个愚蠢、糊涂、不善的人,你以无根据的破戒罪诽谤了达巴·马拉子。但是朋友瓦达,既然你已经看到自己的过错并如法忏悔,我们接受你的忏悔。朋友瓦达,在圣者的教法中,看到过错并如法忏悔、今后约束自己,这是一种进步。"然后世尊对比丘们说:"那么比丘们,僧团应该为瓦达利奇维翻转钵,与他恢复关系。
比丘们,具备八种条件的优婆塞应该被翻转钵:不致力于使比丘们得不到利益,不致力于使比丘们受到伤害,不致力于使比丘们无处可住,不辱骂和责备比丘们,不离间比丘,不说佛陀的坏话,不说法的坏话,不说僧团的坏话。比丘们,我允许对具备这八种条件的优婆塞翻转钵。比丘们,应该这样翻转钵:瓦达利奇维应该来到僧团这里,偏袒右肩,顶礼比丘们的双足,蹲踞,合掌,这样说:'尊者们,僧团扣了我的钵,我与僧团断绝了关系。我现在如法行事,降伏傲慢,寻求出离,请求僧

267. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjeyya, sambhogaṃ saṅghena kareyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati , saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjati, sambhogaṃ saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanā, sambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto, sambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.




请听我说，尊者们，僧团。僧团已经扣翻了瓦达利奇维的钵，不与他共事。他现在行为正当，谦卑顺从，努力改正，请求僧团重新扶正他的钵。如果僧团认为时机适当，僧团应该重新扶正瓦达利奇维的钵，恢复与他共事。这是动议。
请听我说，尊者们，僧团。僧团已经扣翻了瓦达利奇维的钵，不与他共事。他现在行为正当，谦卑顺从，努力改正，请求僧团重新扶正他的钵。僧团现在重新扶正瓦达利奇维的钵，恢复与他共事。如果尊者同意重新扶正瓦达利奇维的钵，恢复与他共事，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经重新扶正了瓦达利奇维的钵，恢复与他共事。僧团同意，因此保持沉默，我如此认定。

268. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaggā tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaggā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā.), saṃsumāragire (ka.)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado [kokanudo (ka.)] nāma pāsādo acirakārito hoti, anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, samma sañcikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘bodhi, bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘adhivāsetu kira, bhante , bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho sañcikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sañcikāputto māṇavo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti – ‘adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sañcikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘avocumha kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ gotamaṃ – ‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti – adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivutthañca pana samaṇena gotamenā’’ti.

Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā, kokanadañca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaḷevarā, sañcikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, samma sañcikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi – ‘kālo, bhante niṭṭhitaṃ bhatta’’’nti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho sañcikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti, bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna tato paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purekkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā pacchimasopānakaḷevaraṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘akkamatu, bhante, bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘akkamatu, bhante, bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘saṃharantu, rājakumāra, dussāni. Na bhagavā celapaṭikaṃ [celapattikaṃ (sī.)] akkamissati pacchimaṃ janataṃ tathāgato anukampatī’’ti.


这时，世尊在毗舍离（现在的印度比哈尔邦）随意住了一段时间后，向跋祇国出发游行。他逐步游行，最后到达了跋祇国。在那里，世尊住在跋祇国的苏苏马罗山（鳄鱼山）贝萨卡罗林的鹿野苑中。
那时，菩提王子新建了一座名叫红莲的宫殿，还没有任何沙门、婆罗门或其他人居住过。于是菩提王子对桑吉卡之子青年说："来吧，亲爱的桑吉卡之子，去见世尊，到了那里，请以我的名义向世尊顶礼，并问候世尊少病、少恼、轻安、强健、安乐居住，说：'尊者，菩提王子向世尊顶礼，问候世尊少病、少恼、轻安、强健、安乐居住。'然后这样说：'请世尊慈悲，明天与比丘僧团一起接受菩提王子的供养。'"
桑吉卡之子青年回答说："好的，先生。"他就去见世尊，到了那里，与世尊互相问候，寒暄一番后，坐在一旁。坐下后，桑吉卡之子青年对世尊说："菩提王子向尊敬的乔达摩顶礼，问候少病、少恼、轻安、强健、安乐居住。他还这样说：'请尊敬的乔达摩慈悲，明天与比丘僧团一起接受菩提王子的供养。'"世尊以沉默表示同意。
于是桑吉卡之子青年见世尊同意了，就起身离座，去见菩提王子，到了那里对菩提王子说："我已经以您的名义向尊敬的乔达摩传达了您的话：'菩提王子向尊敬的乔达摩顶礼，问候少病、少恼、轻安、强健、安乐居住。他还这样说：请尊敬的乔达摩慈悲，明天与比丘僧团一起接受菩提王子的供养。'沙门乔达摩已经同意了。"
于是菩提王子在那天夜里过后，准备了精美的硬食软食，并用白布铺满红莲宫殿直到最后一级台阶，然后对桑吉卡之子青年说："来吧，亲爱的桑吉卡之子，去见世尊，到了那里向世尊报时说：'尊者，时间到了，饭食已备。'"桑吉卡之子青年回答说："好的，先生。"他就去见世尊，到了那里向世尊报时说："尊敬的乔达摩，时间到了，饭食已备。"
这时，世尊在上午穿好衣服，拿着衣钵，向菩提王子的住处走去。那时，菩提王子站在外门等候世尊。他远远地看见世尊走来，就上前迎接，向世尊礼拜，引导世尊向红莲宫殿走去。这时，世尊站在最后一级台阶旁。菩提王子对世尊说："请世尊踩踏这些布，请善逝踩踏这些布，这将使我长久获得利益和快乐。"世尊听了保持沉默。菩提王子第二次...第三次对世尊说："请世尊踩踏这些布，请善逝踩踏这些布，这将使我长久获得利益和快乐。"
这时，世尊看向尊者阿难。尊者阿难对菩提王子说："王子，请收起这些布。世尊不会踩踏布毯，如来是为了怜悯后世众生。"


Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā uparikokanade pāsāde āsanaṃ paññapesi. Atha kho bhagavā kokanadaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ, ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bodhiṃ rājakumāraṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, celapaṭikā akkamitabbā. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarā itthī apagatagabbhā bhikkhū nimantetvā dussaṃ paññapetvā etadavoca – ‘‘akkamatha, bhante , dussa’’nti. Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamanti. ‘‘Akkamatha, bhante, dussaṃ maṅgalatthāyā’’ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamiṃsu. Atha kho sā itthī ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma ayyā maṅgalatthāya yāciyamānā celappaṭikaṃ na akkamissantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tassā itthiyā ujjhāyantiyā khiyyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Gihī, bhikkhave, maṅgalikā. Anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṃ maṅgalatthāya yāciyamānena celappaṭikaṃ akkamitu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakaṃ akkamituṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dhotapādakaṃ akkamitu’’nti.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

269. Atha kho bhagavā bhaggesu yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhagavā katakaṃ paṭiggahesi. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ghaṭakañca sammajjaniñca. Na, bhikkhave, katakaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādaghaṃsaniyo – sakkharaṃ, kathalaṃ, samuddapheṇaka’’nti.

Atha kho visākhā migāramātā vidhūpanañca tālavaṇṭañca [tālavaṇḍañca (ka.)] ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca.

Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi…pe… padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vidhūpanañca tālavaṇṭañcā’’ti.

Tena kho pana samayena saṅghassa makasabījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makasabījani’’nti. Cāmaribījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, cāmaribījanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso bījaniyo – vākamayaṃ, usīramayaṃ, morapiñchamaya’’nti.



于是菩提王子让人收起布料，在红莲宫殿的上层安排了座位。世尊登上红莲宫殿，和比丘僧团一起坐在准备好的座位上。然后菩提王子亲手以精美的硬食软食供养以佛陀为首的比丘僧团，使他们满足。当世尊用完餐，放下手中的钵时，菩提王子坐在一旁。世尊以法语开示、教导、鼓励、令菩提王子欢喜，然后起座离开。
这时，世尊就此因缘、此事件对比丘们说法，然后告诉比丘们："比丘们，不可踩踏布毯。谁踩踏，犯突吉罗罪。"
那时，有一位刚生完孩子的妇女邀请比丘们，铺设布料说："尊者们，请踩踏这布料。"比丘们因顾虑而不敢踩。"尊者们，请为吉祥踩踏这布料。"比丘们因顾虑仍不敢踩。于是那妇女抱怨、批评、责难说："为什么尊者们被请求为吉祥踩踏布毯却不踩呢？"比丘们听到那妇女的抱怨、批评、责难，就把这事告诉了世尊。"比丘们，在家人相信吉祥。比丘们，我允许你们在被在家人为吉祥而请求时踩踏布毯。"
那时，比丘们对踩踏洗脚垫感到顾虑。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许踩踏洗脚垫。"
第二诵品完毕。
这时，世尊在跋祇国随意住了一段时间后，向舍卫城出发。他逐步游行，最后到达了舍卫城。在那里，世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。
这时，毗舍佉·弥迦罗之母拿着水瓶、水杯和扫帚去见世尊。到了那里，向世尊礼拜后坐在一旁。坐下后，毗舍佉·弥迦罗之母对世尊说："请世尊接受我的水瓶、水杯和扫帚，这将使我长久获得利益和快乐。"世尊接受了水瓶和扫帚，但没有接受水杯。然后世尊以法语开示、教导、鼓励、令毗舍佉·弥迦罗之母欢喜。毗舍佉·弥迦罗之母听完世尊的法语开示、教导、鼓励和令她欢喜后，起座向世尊礼拜，右绕后离开。
这时，世尊就此因缘、此事件对比丘们说法，然后告诉比丘们："比丘们，我允许使用水瓶和扫帚。比丘们，不可使用水杯。谁使用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许三种擦脚物：砾石、砂石、海泡石。"
这时，毗舍佉·弥迦罗之母拿着扇子和棕榈叶扇去见世尊。到了那里，向世尊礼拜后坐在一旁。坐下后，毗舍佉·弥迦罗之母对世尊说："请世尊接受我的扇子和棕榈叶扇，这将使我长久获得利益和快乐。"世尊接受了扇子和棕榈叶扇。
然后世尊以法语开示、教导、鼓励、令毗舍佉·弥迦罗之母欢喜...右绕后离开。这时，世尊就此因缘、此事件对比丘们说法，然后告诉比丘们："比丘们，我允许使用扇子和棕榈叶扇。"
那时，僧团获得了一把驱蚊扇。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用驱蚊扇。"他们获得了一把牦牛尾扇。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可持用牦牛尾扇。谁持用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许三种扇子：树皮制、乌尸罗草制、孔雀尾羽制。"

270. Tena kho pana samayena saṅghassa chattaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, chatta’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattappaggahitā [chattaṃ paggahetvā (ka.)] āhiṇḍanti. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sambahulehi ājīvakasāvakehi saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi. Addasāsuṃ kho te ājīvakasāvakā chabbaggiye bhikkhū dūratova chattappaggahite āgacchante. Disvāna taṃ upāsakaṃ etadavocuṃ – ‘‘ete kho, ayyā [ayyo (ka.)], tumhākaṃ bhadantā chattappaggahitā āgacchanti, seyyathāpi gaṇakamahāmattā’’ti. ‘‘Nāyyā ete bhikkhū, paribbājakā’’ti. ‘Bhikkhū na bhikkhū’ti abbhutaṃ akaṃsu. Atha kho so upāsako upagate sañjānitvā ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā chattappaggahitā āhiṇḍissantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave…pe… ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, chattaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhuno vinā chattaṃ na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa chattaṃ dhāretu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū – gilānasseva bhagavatā chattaṃ anuññātaṃ no agilānassāti – ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretu’’nti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sikkāya pattaṃ uṭṭitvā daṇḍe ālaggitvā vikāle aññatarena gāmadvārena atikkamati. Manussā – ‘esayyo coro gacchati, asissa vijjotalatī’ti anupatitvā gahetvā sañjānitvā muñciṃsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, daṇḍasikkaṃ dhāresī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu daṇḍasikkaṃ dhāressasī’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, daṇḍasikkā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ. Sohaṃ, bhante, saṅghaṃ daṇḍasammutiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ dadeyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.



那时，僧团获得了一把伞。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用伞。"
那时，六群比丘撑着伞四处游行。当时，一位优婆塞和许多阿耆毗外道弟子一起去了花园。那些阿耆毗外道弟子远远地看见六群比丘撑着伞走来。看见后对那位优婆塞说："先生，你们的这些尊者们撑着伞走来，就像大臣一样。""先生们，这些不是比丘，是游行者。"他们争论是不是比丘。然后那位优婆塞认出他们后，抱怨、批评、责难说："为什么尊者们要撑着伞四处游行呢？"比丘们听到那位优婆塞的抱怨、批评、责难。于是那些比丘把这事告诉了世尊。"比丘们，是真的吗...""是真的，世尊。"...世尊呵责后...说了法，然后告诉比丘们："比丘们，不可持用伞。谁持用，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘生病了。那位比丘没有伞就不舒服。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许生病的比丘持用伞。"
那时，比丘们想："世尊只允许生病的比丘持用伞，不允许未生病的。"所以他们对在寺院内和寺院附近持用伞感到顾虑。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许未生病的比丘也可以在寺院内和寺院附近持用伞。"
那时，有一位比丘把钵放在钵袋里，挂在杖上，在非时经过某个村庄的大门。人们喊道："这位尊者是小偷，他的剑在闪光！"他们追上去抓住他，但认出后就放了。然后那位比丘回到寺院，把这事告诉了其他比丘。"朋友，你持用杖钵吗？""是的，朋友。"那些少欲的比丘...抱怨、批评、责难说："为什么比丘要持用杖钵呢？"然后那些比丘把这事告诉了世尊..."是真的，世尊。"...世尊呵责后...说了法，然后告诉比丘们："比丘们，不可持用杖钵。谁持用，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘生病了，没有拐杖就不能行走。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许给生病的比丘授予拐杖许可。比丘们，应该这样授予：那位生病的比丘应该去僧团那里，偏袒右肩，礼敬长老比丘的双足，蹲踞，合掌，这样说：'尊者们，我生病了，没有拐杖就不能行走。我请求僧团给予拐杖许可。'应该第二次请求。应该第三次请求。由一位有能力的比丘向僧团宣告：
'请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有拐杖就不能行走。他请求僧团给予拐杖许可。如果僧团认为时机适当，僧团应该给予某某比丘拐杖许可。这是动议。
请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有拐杖就不能行走。他请求僧团给予拐杖许可。僧团现在给予某某比丘拐杖许可。如果尊者同意给予某某比丘拐杖许可，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经给予某某比丘拐杖许可。僧团同意，因此保持沉默，我如此认定。'"

271. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno sikkāsammutiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. Sohaṃ, bhante, saṅghaṃ sikkāsammutiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ sikkāsammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiṃ dadeyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ sikkāsammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

272. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā . Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ; na sakkomi vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. Sohaṃ, bhante, saṅghaṃ daṇḍasikkāsammutiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasikkāsammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṃ dadeyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasikkāsammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

273. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu romanthako [romaṭṭhako (ka.)] hoti. So romanthitvā romanthitvā ajjhoharati. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘vikālāyaṃ [kathaṃ hi nāma vikālāyaṃ(ka.)] bhikkhu bhojanaṃ bhuñjatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Eso, bhikkhave, bhikkhu aciraṃgoyoniyā cuto. Anujānāmi, bhikkhave, romanthakassa romanthanaṃ. Na ca, bhikkhave, bahimukhadvāraṃ nīharitvā ajjhoharitabbaṃ. Yo ajjhohareyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Bhattagge bahusitthāni pakiriyiṃsu [vippakirīyiṃsu (sī.), parikiriṃsu (syā.)]. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā odane diyyamāne na sakkaccaṃ paṭiggahessanti, ekamekaṃ sitthaṃ kammasatena niṭṭhāyatī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ diyyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ. Pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti.



那时，有一位比丘生病了，没有钵袋就不能携带钵。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许给生病的比丘授予钵袋许可。比丘们，应该这样授予：那位生病的比丘应该去僧团那里，偏袒右肩，礼敬长老比丘的双足，蹲踞，合掌，这样说：'尊者们，我生病了，没有钵袋就不能携带钵。我请求僧团给予钵袋许可。'应该第二次请求。应该第三次请求。由一位有能力的比丘向僧团宣告：
'请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有钵袋就不能携带钵。他请求僧团给予钵袋许可。如果僧团认为时机适当，僧团应该给予某某比丘钵袋许可。这是动议。
请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有钵袋就不能携带钵。他请求僧团给予钵袋许可。僧团现在给予某某比丘钵袋许可。如果尊者同意给予某某比丘钵袋许可，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经给予某某比丘钵袋许可。僧团同意，因此保持沉默，我如此认定。'"
那时，有一位比丘生病了，没有拐杖就不能行走，没有钵袋就不能携带钵。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许给生病的比丘授予拐杖钵袋许可。比丘们，应该这样授予：那位生病的比丘应该去僧团那里，偏袒右肩，礼敬长老比丘的双足，蹲踞，合掌，这样说：'尊者们，我生病了，没有拐杖就不能行走，没有钵袋就不能携带钵。我请求僧团给予拐杖钵袋许可。'应该第二次请求。应该第三次请求。由一位有能力的比丘向僧团宣告：
'请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有拐杖就不能行走，没有钵袋就不能携带钵。他请求僧团给予拐杖钵袋许可。如果僧团认为时机适当，僧团应该给予某某比丘拐杖钵袋许可。这是动议。
请僧团听我说。这位某某比丘生病了，没有拐杖就不能行走，没有钵袋就不能携带钵。他请求僧团给予拐杖钵袋许可。僧团现在给予某某比丘拐杖钵袋许可。如果尊者同意给予某某比丘拐杖钵袋许可，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经给予某某比丘拐杖钵袋许可。僧团同意，因此保持沉默，我如此认定。'"
那时，有一位比丘有反刍习惯。他反复反刍后吞下。比丘们抱怨、批评、责难说："为什么这位比丘在非时进食呢？"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，这位比丘刚从牛的胎中出生。比丘们，我允许有反刍习惯的人反刍。但是，比丘们，不可将食物从口中取出再吞下。谁这样做，应该按法处理。"
那时，某个团体为僧团准备了供养饭。在饭堂里，许多饭粒散落在地上。人们抱怨、批评、责难说："为什么释迦子沙门在接受米饭时不小心，每一粒饭都要耗费百倍的劳力才能生产出来。"比丘们听到那些人的抱怨、批评、责难。然后那些比丘把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许你们自己拾起掉落的食物食用。比丘们，施主们已经舍弃了那些食物。"

274. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dīghehi nakhehi piṇḍāya carati. Aññatarā itthī passitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ehi, bhante, methunaṃ dhammaṃ paṭisevā’’ti. ‘‘Alaṃ, bhagini, netaṃ kappatī’’ti. ‘‘Sace kho tvaṃ, bhante, nappaṭisevissasi, idānāhaṃ attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ karissāmi – ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotī’’ti. ‘‘Pajānāhi tvaṃ, bhaginī’’ti. Atha kho sā itthī attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ akāsi – ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotīti. Manussā upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ aggahesuṃ. Addasāsuṃ kho te manussā tassā itthiyā nakhe chavimpi lohitampi. Disvāna – imissāyeva itthiyā idaṃ kammaṃ, akārako bhikkhūti – taṃ bhikkhuṃ muñciṃsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, dīghe nakhe dhāresī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu dīghe nakhe dhāressasī’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, dīghā nakhā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū nakhenapi nakhaṃ chindanti, mukhenapi nakhaṃ chindanti, kuṭṭepi ghaṃsanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, nakhacchedana’’nti. Salohitaṃ nakhaṃ chindanti. Aṅguliyo dukkhā honti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, maṃsappamāṇena nakhaṃ chinditu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vīsatimaṭṭhaṃ [vīsatimaṭṭaṃ (sī.)] kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na , bhikkhave, vīsatimaṭṭhaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṃ apakaḍḍhitu’’nti.



那时，有一位比丘留着长指甲去乞食。一位妇女看见那位比丘后对他说："来吧，尊者，让我们行淫。""够了，姐妹，这是不允许的。""尊者，如果你不同意，我现在就用自己的指甲抓伤身体，然后大喊 - 这个比丘强奸我！""你自己要明白，姐妹。"然后那位妇女用自己的指甲抓伤身体，大喊："这个比丘强奸我！"人们跑来抓住那位比丘。那些人看到那位妇女指甲下有皮肉和血。看到后说："这是这个妇女自己做的，比丘是无辜的。"他们就放了那位比丘。然后那位比丘回到寺院，把这事告诉了其他比丘。"朋友，你留长指甲吗？""是的，朋友。"那些少欲的比丘...抱怨、批评、责难说："为什么比丘要留长指甲呢？"然后那些比丘把这事告诉了世尊。"比丘们，不可留长指甲。谁留长指甲，犯突吉罗罪。"
那时，比丘们用指甲剪指甲，用嘴咬指甲，在墙上磨指甲。手指疼痛。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用指甲刀。"他们剪到流血。手指疼痛...世尊说："比丘们，我允许只剪到肉的程度。"
那时，六群比丘让人给他们修剪二十种指甲。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可让人修剪二十种指甲。谁让人这样做，犯突吉罗罪。比丘们，我允许只去除污垢。"

275. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ kesā dīghā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Ussahanti pana, bhikkhave, bhikkhū aññamaññaṃ kese oropetu’’nti? ‘‘Ussahanti bhagavā’’ti . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā…pe… bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, khuraṃ khurasilaṃ khurasipāṭikaṃ namatakaṃ sabbaṃ khurabhaṇḍa’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū massuṃ kappāpenti…pe… massuṃ vaḍḍhāpenti… golomikaṃ kārāpenti… caturassakaṃ kārāpenti… parimukhaṃ kārāpenti… aḍḍhadukaṃ [aḍḍhurakaṃ (sī.), aḍḍharukaṃ (syā.)] kārāpenti… dāṭhikaṃ ṭhapenti… sambādhe lomaṃ saṃharāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave , massu kappāpetabbaṃ…pe… na massu vaḍḍhāpetabbaṃ… na golomikaṃ kārāpetabbaṃ… na caturassakaṃ kārāpetabbaṃ… na parimukhaṃ kārāpetabbaṃ… na aḍḍhadukaṃ kārāpetabbaṃ… na dāṭhikā ṭhapetabbā… na sambādhe lomaṃ saṃharāpetabbaṃ. Yo saṃharāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sambādhe vaṇo hoti. Bhesajjaṃ na santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetu’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kattarikāya kese chedāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, kattarikāya kesā chedāpetabbā. Yo chedāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīse vaṇo hoti, na sakkoti khurena kese oropetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā kattarikāya kese chedāpetu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū dīghāni nāsikālomāni dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi pisācillikāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, dīghaṃ nāsikālomaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sakkharikāyapi madhusitthakenapi nāsikālomaṃ gāhāpenti. Nāsikā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saṇḍāsa’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū palitaṃ gāhāpenti . Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, palitaṃ gāhāpetabbaṃ. Yo gāhāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

276. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kaṇṇagūthakehi kaṇṇā thakitā honti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇamalaharaṇi’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimaya’’nti.



那时，比丘们的头发长了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，比丘们能互相剃头发吗？""能，世尊。"于是世尊就此因缘、此事件召集比丘僧团...告诉比丘们："比丘们，我允许使用剃刀、磨刀石、剃刀盒、毛毡和所有剃刀用具。"
那时，六群比丘修剪胡须...蓄长胡须...让人修剪成羊胡...让人修剪成方形...让人修剪成环形...让人修剪成半月形...留八字胡...让人剃除私处毛发。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可修剪胡须...不可蓄长胡须...不可让人修剪成羊胡...不可让人修剪成方形...不可让人修剪成环形...不可让人修剪成半月形...不可留八字胡...不可让人剃除私处毛发。谁让人这样做，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘私处生疮。药物无法附着。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许因病因缘让人剃除私处毛发。"
那时，六群比丘用剪刀剪头发。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可用剪刀剪头发。谁这样做，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘头上生疮，不能用剃刀剃头发。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许因病因缘用剪刀剪头发。"
那时，比丘们留长鼻毛。人们抱怨、批评、责难说："就像鬼怪一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可留长鼻毛。谁留长鼻毛，犯突吉罗罪。"
那时，比丘们用砂石或蜂蜡拔鼻毛。鼻子疼痛。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用镊子。"
那时，六群比丘让人拔白发。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可让人拔白发。谁让人拔白发，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘的耳朵被耳垢堵塞了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用耳垢勺。"
那时，六群比丘使用各种各样的耳垢勺，有金制的、银制的。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可使用各种各样的耳垢勺。谁使用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许使用骨制、牙制、角制、芦苇制、竹制、木制、树脂制、果实制、铜制或贝壳制的耳垢勺。"

277. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahuṃ lohabhaṇḍaṃ kaṃsabhaṇḍaṃ sannicayaṃ karonti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bahuṃ lohabhaṇḍaṃ kaṃsabhaṇḍaṃ sannicayaṃ karissanti , seyyathāpi kaṃsapattharikā’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, bahuṃ lohabhaṇḍaṃ kaṃsabhaṇḍaṃ sannicayo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi kaṇṇamalaharaṇimpi bandhanamattampi kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, añjaniṃ añjanisalākaṃ kaṇṇamalaharaṇiṃ bandhanamatta’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghāṭipallatthikāya nisīdanti. Saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, saṅghāṭipallatthikāya nisīditabbaṃ. Yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa vinā āyogena [āyogā (sī. syā.)] na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āyoga’’nti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho āyogo kātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tantakaṃ vemaṃ kavaṭaṃ [vemakaṃ vaṭṭaṃ (sī.), vemakaṃ vaṭaṃ (syā.)] salākaṃ sabbaṃ tantabhaṇḍaka’’nti.

278. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akāyabandhano gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tassa rathikāya antaravāsako pabhassittha. Manussā ukkuṭṭhimakaṃsu . So bhikkhu maṅku ahosi . Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kāyabandhana’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni kāyabandhanāni dhārenti – kalābukaṃ, deḍḍubhakaṃ, murajaṃ, maddavīṇaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacāni kāyabandhanāni dhāretabbāni – kalābukaṃ, deḍḍubhakaṃ, murajaṃ, maddavīṇaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve kāyabandhanāni – paṭṭikaṃ, sūkarantaka’’nti. Kāyabandhanassa dasā jīranti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, murajaṃ maddavīṇa’’nti. Kāyabandhanassa anto jīrati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sobhaṇaṃ guṇaka’’nti. Kāyabandhanassa pavananto jīrati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vidha’’nti [vīthanti (sī. syā.)].

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace vidhe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacā vidhā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayaṃ suttamaya’’nti.



那时，六群比丘积聚大量铜器和青铜器。人们在参观寺院时看到后抱怨、批评、责难说："为什么释迦子沙门要积聚大量铜器和青铜器，就像铜器商人一样！"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可积聚大量铜器和青铜器。谁积聚，犯突吉罗罪。"
那时，比丘们对持有眼药盒、眼药棒、耳垢勺和系带感到顾虑。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许持有眼药盒、眼药棒、耳垢勺和系带。"
那时，六群比丘把大衣披在肩上坐着。大衣的边缘磨损了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可把大衣披在肩上坐着。谁这样做，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘生病了。他没有支撑物就不舒服。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用支撑物。"然后比丘们想："应该如何制作支撑物呢？"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用织机、织梭、梭管、纱杆和所有织布用具。"
那时，有一位比丘没系腰带就进村乞食。他的下衣在街上滑落。人们大声喧哗。那位比丘感到羞愧。然后那位比丘回到寺院，把这事告诉了其他比丘。比丘们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可不系腰带进村。谁这样做，犯突吉罗罪。比丘们，我允许使用腰带。"
那时，六群比丘使用各种各样的腰带 - 有多层的、蛇形的、鼓形的、芒果形的。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可使用各种各样的腰带 - 多层的、蛇形的、鼓形的、芒果形的。谁使用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许两种腰带 - 扁平的和圆形的。"腰带的边缘磨损了...世尊说："比丘们，我允许使用鼓形和芒果形的。"腰带的内部磨损了...世尊说："比丘们，我允许使用装饰性的编织。"腰带的末端磨损了...世尊说："比丘们，我允许使用带扣。"
那时，六群比丘使用各种各样的带扣，有金制的、银制的。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可使用各种各样的带扣。谁使用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许使用骨制的...贝壳制的或线制的带扣。"

279. Tena kho pana samayena āyasmā ānando lahukā saṅghāṭiyo pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Vātamaṇḍalikāya saṅghāṭiyo ukkhipiyiṃsu. Atha kho āyasmā ānando ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaṃ pāsaka’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā gaṇṭhikāyo dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, uccāvacā gaṇṭhikā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayaṃ suttamaya’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇṭhikampi pāsakampi cīvare appenti. Cīvaraṃ jīrati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaphalakaṃ pāsakaphalaka’’nti. Gaṇṭhikaphalakampi pāsakaphalakampi ante appenti. Koṭṭo [koṇo (sī. syā.)] vivariyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaphalakaṃ ante appetuṃ; pāsakaphalakaṃ sattaṅgulaṃ vā aṭṭhaṅgulaṃ vā ogāhetvā appetu’’nti.

280. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihinivatthaṃ nivāsenti – hatthisoṇḍakaṃ, macchavāḷakaṃ, catukaṇṇakaṃ, tālavaṇṭakaṃ, satavalikaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, gihinivatthaṃ nivāsetabbaṃ – hatthisoṇḍakaṃ, macchavāḷakaṃ, catukaṇṇakaṃ, tālavaṇṭakaṃ, satavalikaṃ. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihipārutaṃ pārupanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, gihipārutaṃ pārupitabbaṃ. Yo pārupeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṃvelliyaṃ nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭīti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, saṃvelliyaṃ nivāsetabbaṃ. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

281. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ubhatokājaṃ haranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭīti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, ubhatokājaṃ haritabbaṃ. Yo hareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ekatokājaṃ antarākājaṃ sīsabhāraṃ khandhabhāraṃ kaṭibhāraṃ olambaka’’nti.

282. Tena kho pana samayena bhikkhū dantakaṭṭhaṃ na khādanti. Mukhaṃ duggandhaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. Acakkhussaṃ, mukhaṃ duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti – ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.

‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane. Cakkhussaṃ, mukhaṃ na duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti – ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane. Anujānāmi, bhikkhave, dantakaṭṭha’’nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghāni dantakaṭṭhāni khādanti, teheva sāmaṇeraṃ ākoṭenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na , bhikkhave, dīghaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭhaṃ, na ca tena sāmaṇero ākoṭetabbo. Yo ākoṭeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ khādantassa kaṇṭhe vilaggaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, caturaṅgulapacchimaṃ [caturaṅgulaṃ pacchimaṃ (ka.)] dantakaṭṭha’’nti.



那时，尊者阿难穿着轻薄的大衣进村乞食。一阵旋风吹起了他的大衣。然后尊者阿难回到寺院，把这事告诉了其他比丘。比丘们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用纽扣和扣环。"
那时，六群比丘使用各种各样的纽扣，有金制的、银制的。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可使用各种各样的纽扣。谁使用，犯突吉罗罪。比丘们，我允许使用骨制、牙制、角制、芦苇制、竹制、木制、树脂制、果实制、铜制、贝壳制或线制的纽扣。"
那时，比丘们把纽扣和扣环直接缝在袈裟上。袈裟磨损了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许使用纽扣板和扣环板。"他们把纽扣板和扣环板缝在边缘。角落裂开了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，我允许把纽扣板缝在边缘；把扣环板缝进七指或八指深的地方。"
那时，六群比丘穿着在家人的服装 - 象鼻形的、鱼尾形的、四角形的、棕榈叶形的、百褶的。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可穿着在家人的服装 - 象鼻形的、鱼尾形的、四角形的、棕榈叶形的、百褶的。谁穿着，犯突吉罗罪。"
那时，六群比丘披着在家人的披衣。人们抱怨、批评、责难说："就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可披着在家人的披衣。谁披着，犯突吉罗罪。"
那时，六群比丘穿着卷边的下衣。人们抱怨、批评、责难说："就像国王的理发师一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可穿着卷边的下衣。谁穿着，犯突吉罗罪。"
那时，六群比丘用两头担扁担。人们抱怨、批评、责难说："就像国王的理发师一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可用两头担扁担。谁这样做，犯突吉罗罪。比丘们，我允许单头担、中间担、头顶担、肩担、腰担或悬挂式担。"
那时，比丘们不嚼齿木。口中有异味。他们把这事告诉了世尊。
"比丘们，不嚼齿木有这五种过患。不利眼睛，口中有异味，味觉神经不清净，胆汁和痰覆盖食物，食物不可口。比丘们，这就是不嚼齿木的五种过患。
比丘们，嚼齿木有这五种功德。利眼睛，口中无异味，味觉神经清净，胆汁和痰不覆盖食物，食物可口。比丘们，这就是嚼齿木的五种功德。比丘们，我允许使用齿木。"
那时，六群比丘嚼长齿木，用它们打沙弥。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可嚼长齿木。谁嚼长齿木，犯突吉罗罪。比丘们，我允许最长八指的齿木，不可用它打沙弥。谁打沙弥，犯突吉罗罪。"
那时，有一位比丘嚼太短的齿木，它卡在喉咙里。他们把这事告诉了世尊。"比丘们，不可嚼太短的齿木。谁嚼太短的齿木，犯突吉罗罪。比丘们，我允许最短四指的齿木。"

283. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṃ ālimpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi davaḍāhakāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, dāyo ālimpitabbo. Yo ālimpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena vihārā tiṇagahanā honti, davaḍāhe ḍayhamāne vihārā ḍayhanti. Bhikkhū kukkuccāyanti paṭaggiṃ dātuṃ, parittaṃ kātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṃ dātuṃ, parittaṃ kātu’’nti.

284. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rukkhaṃ abhiruhanti, rukkhā rukkhaṃ saṅkamanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi makkaṭāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, rukkho abhiruhitabbo. Yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchantassa antarāmagge hatthī pariyuṭṭhāti. Atha kho so bhikkhu rukkhamūlaṃ upadhāvitvā kukkuccāyanto rukkhaṃ na abhiruhi. So hatthī aññena agamāsi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye porisaṃ rukkhaṃ abhiruhituṃ āpadāsu yāvadattha’’nti.

285. Tena kho pana samayena yameḷakekuṭā nāma [yameḷutekulā nāma (sī.), meṭṭhakokuṭṭhā nāma (syā.)] bhikkhū dve bhātikā honti brāhmaṇajātikā kalyāṇavācā kalyāṇavākkaraṇā. Te yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘etarahi, bhante, bhikkhū nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā. Te sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ dūsenti. Handa mayaṃ, bhante, buddhavacanaṃ chandaso āropemā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… ‘‘kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, evaṃ vakkhatha – ‘handa mayaṃ, bhante, buddhavacanaṃ chandaso āropemā’ti. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, buddhavacanaṃ chandaso āropetabbaṃ. Yo āropeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ pariyāpuṇitu’’nti.

286. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṃ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Api nu kho, bhikkhave, lokāyate sāradassāvī imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Nohetaṃ bhante’’. ‘‘Imasmiṃ vā pana dhammavinaye sāradassāvī lokāyataṃ pariyāpuṇeyyā’’ti? ‘‘Nohetaṃ bhante’’. ‘‘Na, bhikkhave, lokāyataṃ pariyāpuṇitabbaṃ. Yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṃ vācenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, lokāyataṃ vācetabbaṃ. Yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

287. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, tiracchānavijjā pariyāpuṇitabbā. Yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṃ vācenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Na, bhikkhave, tiracchānavijjā vācetabbā. Yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.



那时,六群比丘点燃森林。人们抱怨、批评、责难说:"就像引发森林大火的人一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,不可点燃森林。谁点燃,犯突吉罗罪。"
那时,寺院周围杂草丛生,森林大火烧过来时寺院也被烧毁。比丘们对于点燃反火和做防火带感到顾虑。他们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许在森林大火烧过来时点燃反火和做防火带。"
那时,六群比丘爬树,从一棵树跳到另一棵树。人们抱怨、批评、责难说:"就像猴子一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,不可爬树。谁爬树,犯突吉罗罪。"
那时,有一位比丘在拘萨罗国前往舍卫城的路上遇到大象。他跑到树下,但因顾虑而没有爬树。大象走向别处。然后那位比丘到了舍卫城,把这事告诉了其他比丘。比丘们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许在有必要时爬人高的树,在紧急情况下可以爬任何高度的树。"
那时,有两位名叫雅美拉库塔的比丘兄弟,出身婆罗门,说话优雅动听。他们来到世尊处,礼敬世尊后坐在一旁。坐下后,那两位比丘对世尊说:"尊者,现在出家的比丘有不同的名字、不同的姓氏、不同的出身、不同的家族。他们用自己的方言诵读佛语,使佛语变质。尊者,让我们把佛语用韵文编排吧。"佛世尊呵责道:"愚人,你们怎么能这样说:'让我们把佛语用韵文编排'呢?愚人,这不能使不信者生信...(中略)...呵责后...说了法,然后告诉比丘们:"比丘们,不可把佛语用韵文编排。谁这样做,犯突吉罗罪。比丘们,我允许用自己的方言学习佛语。"
那时,六群比丘学习世间论。人们抱怨、批评、责难说:"就像在家享乐者一样。"比丘们听到那些人的抱怨、批评、责难。然后那些比丘把这事告诉了世尊。"比丘们,精通世间论的人能在这法律中获得成长、发展、广大吗?""不能,尊者。""在这法律中精通的人会学习世间论吗?""不会,尊者。""比丘们,不可学习世间论。谁学习,犯突吉罗罪。"
那时,六群比丘教授世间论。人们抱怨、批评、责难说:"就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,不可教授世间论。谁教授,犯突吉罗罪。"
那时,六群比丘学习畜生明。人们抱怨、批评、责难说:"就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,不可学习畜生明。谁学习,犯突吉罗罪。"
那时,六群比丘教授畜生明。人们抱怨、批评、责难说:"就像在家享乐者一样。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,不可教授畜生明。谁教授,犯突吉罗罪。"

288. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento khipi. Bhikkhū – ‘jīvatu, bhante, bhagavā; jīvatu sugato’ti – uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ akaṃsu. Tena saddena dhammakathā antarā ahosi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘api nu kho, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vutto [vutte (ka.)] tappaccayā jīveyya vā mareyya vā’’ti? ‘‘Nohetaṃ bhante’’. ‘‘Na, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ khipite ‘jīvatha bhante’ti vadanti. Bhikkhū kukkuccāyantā nālapanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ‘jīvatha bhante’ti vuccamānā nālapissantī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Gihī, bhikkhave, maṅgalikā. Anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṃ ‘jīvatha bhante’ti vuccamānena ‘ciraṃ jīvā’ti vattu’’nti.

289. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. Aññatarena bhikkhunā lasuṇaṃ khāyitaṃ hoti. So – mā bhikkhū byābādhiṃsūti – ekamantaṃ nisīdi. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ ekamantaṃ nisinnaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ nisinno’’ti ? ‘‘Etena, bhante, bhikkhunā lasuṇaṃ khāyitaṃ. So – mā bhikkhū byābādhiṃsūti – ekamantaṃ nisinno’’ti. ‘‘Api nu kho, bhikkhave [bhikkhave bhikkhunā (syā.)], taṃ khāditabbaṃ, yaṃ khāditvā evarūpāya dhammakathāya paribāhiyo assā’’ti? ‘‘Nohetaṃ bhante’’. ‘‘Na, bhikkhave, lasuṇaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘pubbe te, āvuso sāriputta, udaravātābādho kena phāsu hotī’’ti? ‘‘Lasuṇena me, āvuso’’ti [atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca ‘‘pubbe kho me āvuso moggallāna udaravātābādho lasuṇena phāsu hotī’’ti (ka.)]. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā lasuṇaṃ khāditu’’nti.

290. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ passāvaṃ karonti. Ārāmo dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṃ passāvaṃ kātu’’nti . Ārāmo duggandho hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, passāvakumbhi’’nti. Dukkhaṃ nisinnā passāvaṃ karonti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, passāvapāduka’’nti. Passāvapādukā pākaṭā honti. Bhikkhū hiriyanti passāvaṃ kātuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre – iṭṭhakāpākāraṃ, silāpākāraṃ, dārupākāra’’nti. Passāvakumbhī apārutā duggandhā hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, apidhāna’’nti.



那时,世尊在大众中说法时打了个喷嚏。比丘们大声喊道:"愿世尊长寿!愿善逝长寿!"因为这声音,法谈中断了。于是世尊告诉比丘们:"比丘们,打喷嚏时被说'愿你长寿',因此就能长寿或死亡吗?""不能,尊者。""比丘们,打喷嚏时不可说'愿你长寿'。谁说,犯突吉罗罪。"
那时,人们在比丘打喷嚏时说:"愿尊者长寿。"比丘们因顾虑而不回应。人们抱怨、批评、责难说:"为什么释迦子沙门被说'愿尊者长寿'时不回应呢?"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,在家人重视吉祥。比丘们,我允许在被在家人说'愿尊者长寿'时回答'愿你长寿'。"
那时,世尊坐在大众中说法。有一位比丘吃了大蒜。他想:"不要让比丘们感到不适",就坐在一旁。世尊看到那位比丘坐在一旁。看到后告诉比丘们:"比丘们,那位比丘为什么坐在一旁?""尊者,那位比丘吃了大蒜。他想:'不要让比丘们感到不适',就坐在一旁。""比丘们,吃了之后会被排斥在这样的法谈之外的东西应该吃吗?""不应该,尊者。""比丘们,不可吃大蒜。谁吃,犯突吉罗罪。"
那时,尊者舍利弗患腹胀病。然后尊者大目犍连来到尊者舍利弗处,到了后对尊者舍利弗说:"朋友舍利弗,你以前的腹胀病用什么治好?""朋友,用大蒜。"他们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许因病因缘吃大蒜。"
那时,比丘们在寺院里到处小便。寺院变脏了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许在一旁小便。"寺院有臭味...世尊说:"比丘们,我允许使用尿桶。"比丘们蹲着小便很不舒服...世尊说:"比丘们,我允许使用小便台。"小便台暴露在外。比丘们因羞耻而不敢小便...世尊说:"比丘们,我允许围三种墙 - 砖墙、石墙、木墙。"尿桶没有盖子,有臭味...世尊说:"比丘们,我允许使用盖子。"

291. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ vaccaṃ karonti. Ārāmo dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, ekamantaṃ vaccaṃ kātu’’nti. Ārāmo duggandho hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vaccakūpa’’nti. Vaccakūpassa kūlaṃ lujjati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Vaccakūpo nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṃ kātu’’nti. Cayo paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cinituṃ tayo caye – iṭṭhakācayaṃ, silācayaṃ, dārucaya’’nti. Ārohantā vihaññanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne – iṭṭhakāsopānaṃ, silāsopānaṃ, dārusopāna’’nti. Ārohantā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāha’’nti. Ante nisinnā vaccaṃ karontā paripatanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, santharitvā majjhe chiddaṃ katvā vaccaṃ kātu’’nti . Dukkhaṃ nisinnā vaccaṃ karonti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vaccapāduka’’nti. Bahiddhā passāvaṃ karonti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, passāvadoṇika’’nti. Avalekhanakaṭṭhaṃ na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, avalekhanakaṭṭha’’nti. Avalekhanapiṭharo na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, avalekhanapiṭhara’’nti. Vaccakūpo apāruto duggandho hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, apidhāna’’nti. Ajjhokāse vaccaṃ karontā sītenapi uṇhenapi kilamanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vaccakuṭi’’nti. Vaccakuṭiyā kavāṭaṃ na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggaḷavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tāḷacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajju’’nti. Vaccakuṭiyā tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajju’’nti.

292. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo vaccaṃ katvā vuṭṭhahanto paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, olambaka’’nti. Vaccakuṭi aparikkhittā hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre – iṭṭhakāpākāraṃ, silāpākāraṃ, dārupākāra’’nti. Koṭṭhako na hoti…pe… (‘‘anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhaka’’nti. Koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti) [(anujānāmi bhikkhave koṭṭhakanti. koṭṭhako nīcavatthuko hoti…pe… anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti. cayo paripatati…pe… anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. ārohantā vihaññanti…pe… anujānāmi bhikkhave tayo sopāne iṭṭhakāsopānaṃ silāsopānaṃ dārusopānanti. ārohantā paripatanti…pe… anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti.) (syā. kaṃ.)] …pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggaḷavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tāḷacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajju’’nti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ – setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭika’’nti. Pariveṇaṃ cikkhallaṃ hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, marumbaṃ pakiritu’’nti. Na pariyāpuṇanti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṃ [paṭṭasilaṃ (ka.)] nikkhipitu’’nti. Udakaṃ santiṭṭhati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamana’’nti. Ācamanakumbhī na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ācamanakumbhi’’nti. Ācamanasarāvako na hoti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ācamanasarāvaka’’nti. Dukkhaṃ nisinnā ācamenti…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ācamanapāduka’’nti. Ācamanapādukā pākaṭā honti, bhikkhū hiriyanti ācametuṃ…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre – iṭṭhakāpākāraṃ, silāpākāraṃ, dārupākāra’’nti. Ācamanakumbhī apārutā hoti, tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyyati…pe… ‘‘anujānāmi, bhikkhave, apidhāna’’nti.



那时,比丘们在寺院里到处大便。寺院变脏了。他们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许在一旁大便。"寺院有臭味...世尊说:"比丘们,我允许使用厕所。"厕所的边缘崩塌了...世尊说:"比丘们,我允许砌三种墙 - 砖墙、石墙、木墙。"厕所地基低,被水淹没...世尊说:"比丘们,我允许建高地基。"墙倒塌了...世尊说:"比丘们,我允许砌三种墙 - 砖墙、石墙、木墙。"上厕所时很困难...世尊说:"比丘们,我允许三种台阶 - 砖台阶、石台阶、木台阶。"上厕所时跌倒...世尊说:"比丘们,我允许扶手。"坐在边缘大便时跌落...世尊说:"比丘们,我允许铺平并在中间开洞大便。"蹲着大便很不舒服...世尊说:"比丘们,我允许使用便台。"在外面小便...世尊说:"比丘们,我允许使用小便槽。"没有擦屁股的木棍...世尊说:"比丘们,我允许使用擦屁股的木棍。"没有放擦屁股木棍的容器...世尊说:"比丘们,我允许使用放擦屁股木棍的容器。"厕所没有盖子,有臭味...世尊说:"比丘们,我允许使用盖子。"在露天大便时受冷热之苦...世尊说:"比丘们,我允许建厕所。"厕所没有门...世尊说:"比丘们,我允许使用门、门框、门槛、门闩、门栓、门钩、门锁、钥匙孔、拉绳孔、拉绳。"厕所里掉落草屑...世尊说:"比丘们,我允许编织后涂抹 - 白色、黑色、赤土、花纹、藤蔓纹、龙牙纹、五线纹,以及衣杆和衣绳。"
那时,有一位年老体弱的比丘大便后起身时跌倒。他们把这事告诉了世尊。"比丘们,我允许使用悬挂绳。"厕所没有围墙...世尊说:"比丘们,我允许围三种墙 - 砖墙、石墙、木墙。"没有门房...世尊说:"比丘们,我允许建门房。"门房没有门...世尊说:"比丘们,我允许使用门、门框、门槛、门闩、门栓、门钩、门锁、钥匙孔、拉绳孔、拉绳。"门房里掉落草屑...世尊说:"比丘们,我允许编织后涂抹 - 白色、黑色、赤土、花纹、藤蔓纹、龙牙纹、五线纹。"院子里泥泞...世尊说:"比丘们,我允许撒沙石。"沙石不够...世尊说:"比丘们,我允许铺石板。"水积聚...世尊说:"比丘们,我允许排水沟。"没有洗手水罐...世尊说:"比丘们,我允许使用洗手水罐。"没有洗手水碗...世尊说:"比丘们,我允许使用洗手水碗。"蹲着洗手很不舒服...世尊说:"比丘们,我允许使用洗手台。"洗手台暴露在外,比丘们因羞耻而不敢洗手...世尊说:"比丘们,我允许围三种墙 - 砖墙、石墙、木墙。"洗手水罐没有盖子,被草屑和灰尘污染...世尊说:"比丘们,我允许使用盖子。"

293. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti…pe… lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti , akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti; tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti – ‘‘idha, bhagini, naccassū’’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘na, bhikkhave, vividhaṃ anācāraṃ ācaritabbaṃ. Yo ācareyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmante uruvelakassape pabbajite saṅghassa bahuṃ lohabhaṇḍaṃ dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā lohabhaṇḍaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññātaṃ; kiṃ dārubhaṇḍaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññātaṃ; kiṃ mattikābhaṇḍaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā paharaṇiṃ sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ, ṭhapetvā āsandiṃ pallaṅkaṃ dārupattaṃ dārupādukaṃ sabbaṃ dārubhaṇḍaṃ, ṭhapetvā katakañca kumbhakārikañca sabbaṃ mattikābhaṇḍa’’nti.

Khuddakavatthukkhandhako pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Rukkhe thambhe ca kuṭṭe ca, aṭṭāne gandhasuttiyā;

Vigayha mallako kacchu, jarā ca puthupāṇikā.

Vallikāpi ca pāmaṅgo, kaṇṭhasuttaṃ na dhāraye;

Kaṭi ovaṭṭi kāyuraṃ, hatthābharaṇamuddikā.

Dīghe kocche phaṇe hatthe, sitthā udakatelake;

Ādāsudapattavaṇā, ālepommaddacuṇṇanā.

Lañchenti aṅgarāgañca, mukharāgaṃ tadūbhayaṃ;

Cakkhurogaṃ giraggañca, āyataṃ sarabāhiraṃ.

Ambapesisakalehi, ahicchindi ca candanaṃ;

Uccāvacā pattamūlā, suvaṇṇo bahalā valī.

Citrā dussati duggandho, uṇhe bhijjiṃsu miḍḍhiyā;

Paribhaṇḍaṃ tiṇaṃ coḷaṃ, mālaṃ kuṇḍolikāya ca.

Thavikā aṃsabaddhañca, tathā bandhanasuttakā;

Khile mañce ca pīṭhe ca, aṅke chatte paṇāmanā.

Tumbaghaṭichavasīsaṃ, calakāni paṭiggaho;

Vipphālidaṇḍasovaṇṇaṃ, patte pesi ca nāḷikā.

Kiṇṇasattu saritañca, madhusitthaṃ sipāṭikaṃ;

Vikaṇṇaṃ bandhivisamaṃ, chamājirapahoti ca.


那时,六群比丘行如下不当行为:他们种植或令人种植花园,浇水或令人浇水,采摘或令人采摘,编织或令人编织花环,制作或令人制作单茎花环、双茎花环、花束、花簇、花冠、花链、胸饰。他们为良家妇女、良家少女、良家童女、良家儿媳、良家女仆送去或令人送去单茎花环、双茎花环、花束、花簇、花冠、花链、胸饰。他们与良家妇女、良家少女、良家童女、良家儿媳、良家女仆同食一盘,同饮一杯,同坐一座,同卧一床,同盖一被,同盖一被褥;非时食,饮酒,涂抹香花,跳舞、唱歌、演奏、嬉戏;与跳舞者一起跳舞、唱歌、演奏、嬉戏...与嬉戏者一起跳舞、唱歌、演奏、嬉戏;玩八格棋、十格棋、空中棋、循环棋、散棋、掷骰子、棍棒、手指、骰子、叶笛、玩具犁、翻筋斗、风车、棕榈叶量器、玩具车、玩具弓、字谜、猜心、模仿残疾人;学骑象、骑马、驾车、射箭、剑术;跑在象前、马前、车前,来回奔跑;吹口哨、拍掌、摔跤、拳击;在舞台中央铺开僧伽梨衣,对舞女说:"妹妹,在这里跳舞";给额头装饰;做各种不当行为。他们把这事告诉了世尊...世尊说:"比丘们,不可做各种不当行为。谁做,应依法处置。"
那时,尊者优楼频螺迦叶出家后,僧团获得了许多铜器、木器、陶器。比丘们想:"世尊允许什么铜器,不允许什么?允许什么木器,不允许什么?允许什么陶器,不允许什么?"他们把这事告诉了世尊。于是世尊就此因缘、此事件说了法,然后告诉比丘们:"比丘们,我允许除了武器外的所有铜器,除了高脚床、长椅、木钵、木拖鞋外的所有木器,除了装饰性陶器和陶罐外的所有陶器。"
小事品第五
其摘要:
树、柱、墙、架、香线、
浸浴、水瓶、疥疮、老、宽脚、
藤条、头巾、项链不可戴、
腰带、腰饰、臂环、手饰、戒指、
长、梳子、扇子、手、
残饭、水油瓶、
镜子、水碗、伤口、
涂抹、按摩、粉末、
印记、眼影、口红、两者、
眼药、喉咙、长、外部、
芒果片、碎片、蛇皮、檀香、
各种钵底、金、厚、褶、
彩色、脏、臭、热、破、粘、
边缘、草、布、
花、瓶、
包、肩带、
系带、
钉、床、椅、
膝、伞、敬礼、
葫芦瓶、头盖骨、移动、接受、
展开、杖、金、
钵、片、管、
发酵面团、流动、蜂蜜蜡、盒子、
耳、绑、不平、
地上、老、足够。


Kaḷimbhaṃ moghasuttañca, adhotallaṃ upāhanā;

Aṅgule paṭiggahañca, vitthakaṃ thavikabaddhakā.

Ajjhokāse nīcavatthu, cayo cāpi vihaññare;

Paripati tiṇacuṇṇaṃ, ullittaavalittakaṃ.

Setaṃ kāḷakavaṇṇañca, parikammañca gerukaṃ;

Mālākammaṃ latākammaṃ, makaradantakapāṭikaṃ.

Cīvaravaṃsaṃ rajjuñca, anuññāsi vināyako;

Ujjhitvā pakkamanti ca, kathinaṃ paribhijjati.

Viniveṭhiyati kuṭṭepi, pattenādāya gacchare;

Thavikā bandhasuttañca, bandhitvā ca upāhanā.

Upāhanatthavikañca, aṃsabaddhañca suttakaṃ;

Udakākappiyaṃ magge, parissāvanacoḷakaṃ.

Dhammakaraṇaṃ dve bhikkhū, vesāliṃ agamā muni;

Daṇḍaṃ ottharakaṃ tattha, anuññāsi parissāvanaṃ.

Makasehi paṇītena, bahvābādhā ca jīvako;

Caṅkamanajantāgharaṃ , visame nīcavatthuko.

Tayo caye vihaññanti, sopānālambavedikaṃ;

Ajjhokāse tiṇacuṇṇaṃ, ullittaavalittakaṃ.

Setakaṃ kāḷavaṇṇañca, parikammañca gerukaṃ;

Mālākammaṃ latākammaṃ, makaradantakapāṭikaṃ.

Vaṃsaṃ cīvararajjuñca, uccañca vatthukaṃ kare;

Cayo sopānabāhañca, kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ.

Udukkhaluttarapāsakaṃ, vaṭṭiñca kapisīsakaṃ;

Sūcighaṭitāḷacchiddaṃ, āviñchanañca rajjukaṃ.

Maṇḍalaṃ dhūmanettañca, majjhe ca mukhamattikā;

Doṇi duggandhā dahati, udakaṭṭhānaṃ sarāvakaṃ.

Na sedeti ca cikkhallaṃ, dhovi niddhamanaṃ kare;

Pīṭhañca koṭṭhake kammaṃ, marumbā silā niddhamanaṃ.

Naggā chamāya vassante, paṭicchādī tayo tahiṃ;

Udapānaṃ lujjati nīcaṃ, valliyā kāyabandhane.

Tulaṃ kaṭakaṭaṃ cakkaṃ, bahū bhijjanti bhājanā;

Lohadārucammakhaṇḍaṃ, sālātiṇāpidhāni ca.

Doṇicandani pākāraṃ, cikkhallaṃ niddhamanena ca;

Sītigataṃ pokkharaṇiṃ, purāṇañca nillekhaṇaṃ.

Cātumāsaṃ sayanti ca, namatakañca [gandhapupphaṃ (syā.)] nadhiṭṭhahe;

Āsittakaṃ maḷorikaṃ, bhuñjantekaṃ tuvaṭṭeyyuṃ.

Vaḍḍho bodhi na akkami, ghaṭaṃ katakasammajjani;

Sakkharaṃ kathalañceva, pheṇakaṃ pādaghaṃsanī.

Vidhūpanaṃ tālavaṇṭaṃ, makasañcāpi cāmarī;

Chattaṃ vinā ca ārāme, tayo sikkāya sammuti.

Romasitthā nakhā dīghā, chindantaṅgulikā dukkhā;

Salohitaṃ pamāṇañca, vīsati dīghakesatā.

Khuraṃ silaṃ sipāṭikaṃ, namatakaṃ khurabhaṇḍakaṃ;

Massuṃ kappenti vaḍḍhenti, golomicaturassakaṃ.

Parimukhaṃ aḍḍhadukañca, dāṭhisambādhasaṃhare;

Ābādhā kattarivaṇo, dīghaṃ sakkharikāya ca.

Palitaṃ thakitaṃ uccā, lohabhaṇḍañjanī saha;

Pallatthikañca āyogo, vaṭaṃ salākabandhanaṃ.

Kalābukaṃ deḍḍubhakaṃ, murajaṃ maddavīṇakaṃ;

Paṭṭikā sūkarantañca, dasā murajaveṇikā;

Anto sobhaṃ guṇakañca, pavanantopi jīrati.

Gaṇṭhikā uccāvacañca, phalakantepi ogāhe;

Gihivatthaṃ hatthisoṇḍaṃ, macchakaṃ catukaṇṇakaṃ.

Tālavaṇṭaṃ satavali, gihipārutapārupaṃ;

Saṃvelli ubhatokājaṃ, dantakaṭṭhaṃ ākoṭane.

Kaṇṭhe vilaggaṃ dāyañca, paṭaggi rukkhahatthinā;

Yameḷe lokāyatakaṃ, pariyāpuṇiṃsu vācayuṃ.

Tiracchānakathā vijjā, khipi maṅgalaṃ khādi ca;

Vātābādho dussati ca, duggandho dukkhapādukā.

Hiriyanti pāruduggandho, tahaṃ tahaṃ karonti ca;

Duggandho kūpaṃ lujjanti, uccavatthu cayena ca.

Sopānālambanabāhā ante, dukkhañca pādukā;

Bahiddhā doṇi kaṭṭhañca, piṭharo ca apāruto.

Vaccakuṭiṃ kavāṭañca, piṭṭhasaṅghāṭameva ca;

Udukkhaluttarapāso, vaṭṭiñca kapisīsakaṃ.

Sūcighaṭitāḷacchiddaṃ, āviñchanacchiddameva ca;

Rajju ullittāvalittaṃ, setavaṇṇañca kāḷakaṃ.

Mālākammaṃ latākammaṃ, makaraṃ pañcapaṭikaṃ;

Cīvaravaṃsaṃ rajjuñca, jarādubbalapākāraṃ.

Koṭṭhake cāpi tatheva, marumbaṃ padarasilā;

Santiṭṭhati niddhamanaṃ, kumbhiñcāpi sarāvakaṃ.

Dukkhaṃ hiri apidhānaṃ, anācārañca ācaruṃ;

Lohabhaṇḍaṃ anuññāsi, ṭhapayitvā paharaṇiṃ.

Ṭhapayitvā sandipallaṅkaṃ, dārupattañca pādukaṃ;

Sabbaṃ dārumayaṃ bhaṇḍaṃ, anuññāsi mahāmuni.

Katakaṃ kumbhakārañca, ṭhapayitvā tathāgato;

Sabbampi mattikābhaṇḍaṃ, anuññāsi anukampako.

Yassa vatthussa niddeso, purimena yadi samaṃ;

Tampi saṃkhittaṃ uddāne, nayato taṃ vijāniyā.

Evaṃ dasasatā vatthū, vinaye khuddakavatthuke;

Saddhammaṭṭhitiko ceva, pesalānañcanuggaho.


这是《小事品》的摘要偈颂,我会尽量直译,保持原文的对仗形式:
泥土、无用线、未洗、鞋子,
手指、接受、宽、包带。
露天、低地基、墙、也受苦,
倒塌、草屑、涂抹粉刷。
白色、黑色、装饰、赤土,
花纹、藤蔓纹、龙牙纹、五线纹。
衣杆、绳子,调御者允许,
丢弃离去,迦絺那衣破损。
解开墙上,拿着钵离去,
包、系带,系上鞋子。
鞋包、肩带、线,
路上不净水、滤水布。
法器两比丘,牟尼去毗舍离,
杖、覆盖物,那里允许滤水器。
蚊虫、精美食物、多病、耆婆,
经行处、浴室,不平低地基。
三种墙受苦,台阶扶手栏杆,
露天草屑,涂抹粉刷。
白色、黑色、装饰、赤土,
花纹、藤蔓纹、龙牙纹、五线纹。
杆、衣绳,建高地基,
墙、台阶扶手、门、门框。
门槛门闩、门栓、门钩,
锁、钥匙孔、拉绳孔、绳子。
圆形、烟囱、中间泥土,
木盆臭烧,水槽碗。
不流汗、泥泞、洗、做排水沟,
椅子门房工作,沙石石板排水。
裸体地上雨中,三种遮蔽,
井崩塌低,藤条腰带。
秤、咔嗒声、轮子,许多容器破损,
铜木皮片,厅堂草盖。
木盆檀香墙,泥泞排水沟,
冷水莲池,旧的刮刀。
四个月睡觉,毛毯不可决意,
洒水、污秽,一起吃躺下。
增长菩提树不踩,瓶、滤水器、扫帚,
石子、石板、海绵、擦脚布。
扇子、棕榈扇、蚊子、拂尘,
伞、无、园中,三种允许学习。
毛发残留、指甲长,剪指甲痛苦,
流血、适度、二十长发。
剃刀、磨刀石、盒子、毛毯、剃须用具,
修剪胡须留长,圆形四方。
周围、半月形,獠牙密集收缩,
病痛剪刀伤,长石子。
白发、遮盖、高,铜器眼药盒一起,
披肩、支撑物,圆形杆系带。
多层、蛇形、鼓形、芒果形,
扁平、圆形,边缘鼓形芒果形,
内部美丽编织,末端也磨损。
纽扣各种,板边缘也嵌入,
在家人衣服象鼻、鱼形、四角。
棕榈扇、百褶,在家人披衣,
卷边、两头担,齿木打击。
卡在喉咙、林火、反火、树象,
雅美拉、世间论,学习教授。
畜生论明,打喷嚏吉祥、吃,
腹胀、变脏、臭、痛苦台子。
羞耻、披衣臭,到处做,
臭井崩塌,高地基墙。
台阶扶手边缘,痛苦台子,
外面木盆木棍,容器未盖。
厕所门、门框,
门槛门闩、门栓、门钩,
锁、钥匙孔、拉绳孔,
绳子涂抹粉刷,白色黑色。
花纹藤蔓纹,龙牙五线纹,
衣杆绳子,年老体弱墙。
门房也一样,沙石石板,
积水排水沟,水罐碗。
痛苦羞耻盖子,行不当行为,
允许铜器,除了武器。
除了高脚床长椅,木钵木拖鞋,
一切木制器具,大牟尼允许。
除了装饰陶罐,如来
一切陶器,慈悲者允许。
若某事物的描述,与前相同,
摘要中也简略,应从道理理解。
如是小事品中,一千事物,
正法久住,护持善人。


Susikkhito vinayadharo, hitacitto supesalo;

Padīpakaraṇo dhīro, pūjāraho bahussutoti.


善学戒律持戒者,利益心善良温和;
智者如灯作光明,多闻值得受供养。



Khuddakavatthukkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.

小事品结束。



